Ingus Štūlbergs: Kāpēc šogad aug elektroenerģijas cena? 5
Ingus Štūlbergs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Gada sākumā bija vērojams elektroenerģijas cenu kāpums, kas bija vēl viens pierādījums tam, ka mūsdienu pasaulē viss ir saistīts, – īpaši energoresursu tirgos.
Tas, kas notiek HES rezervuāros ziemeļvalstīs, kāds ir dabasgāzes pieprasījums Eiropā un cik maksā CO2 emisijas kvotas – tas šodien tiešā veidā ietekmē elektroenerģijas tirgotājus un lietotājus arī šeit.
Eiropā un arī citās pasaules valstīs ir sākusies ekonomikas atveseļošanās no Covid-19 pandēmijas izraisītā ekonomiskās aktivitātes krituma. Jau šobrīd var novērot pieprasījuma pieaugumu, kas atspoguļojas arī elektroenerģijas patēriņā.
Pozitīvu tendenci iezīmē aktīvs vakcinēšanās process. Ķīnas pakāpeniskā ekonomikas atveseļošanās, kā arī ASV un Eiropā apstiprinātās ekonomikas stimulu paketes veicināja energoresursu pieprasījuma kāpumu.
Tiek prognozēta strauja ekonomikas attīstība. Savukārt pozitīvā ekonomikas atveseļošanās tendence, kuru pastiprina optimistiskas prognozes par vakcinēšanās tempiem pasaulē, kāpina energoresursu, piemēram, naftas, cenu.
To, ka 2021. gada pirmajos trīs mēnešos strauji kāpa elektroenerģijas cena gan ziemeļvalstīs, gan arī Baltijas valstīs, noteica vairāki iemesli – lielāks elektroenerģijas pieprasījums aukstāku laikapstākļu dēļ un – galvenokārt – augstākas citu energoresursu cenas, kā arī zema hidroloģiskā situācija.
Mūsu elektroenerģijas tirdzniecības reģionā “Nord Pool” sistēmas elektroenerģijas vidējā cena bija gandrīz trīs reizes augstāka (+173%) nekā pērn un sasniedza 42,14 EUR/MWh.
Vistiešākā ir laikapstākļu ietekme – ziemā un pavasarī bija zemāka gaisa temperatūra, attiecīgi palielinājās pieprasījums pēc lielākas elektroenerģijas un siltuma ražošanas, kas ietekmēja to cenu.
Pieaugušas energoresursu cenas – dabasgāzei, CO2 emisijas kvotām, kas arī iespaido elektroenerģijas gala cenu biržā. Tas veicina elektrostaciju ražošanas izmaksu pieaugumu, kas savukārt atspoguļojas lielākā elektroenerģijas biržas cenā.
Ilgtermiņā šo efektu var mazināt lielāka elektroenerģijas ražošana no atjaunīgajiem energoresursiem, taču to izveide prasa laiku un attiecīgi – to efekts uz elektroenerģijas cenām būs vērojams nākotnē.
Elektrības izstrāde no ūdens resursiem ir būtisks cenas ietekmes faktors – ziemeļvalstīs vidējā hidroloģiskā bilance jeb ūdens uzkrājums augsnē, rezervuāros un sniegā šā gada pirmajā ceturksnī bija par 55% mazāka nekā šajā pašā periodā gadu iepriekš.
Iemesls – mazāks nokrišņu daudzums un zems sniega uzkrājums ziemeļvalstu kalnos.
Kā šis cenu kāpums ietekmēs elektroenerģijas cenu vēl šogad, un kādas ir nākotnes prognozes? Arī turpmākā elektroenerģijas cenas perspektīva ir cieši saistīta ar galvenajiem ietekmes faktoriem – laikapstākļiem, hidroloģisko situāciju, izejvielu un oglekļa emisijas kvotu cenu tendencēm.
Zemie ziemeļvalstu hidroloģiskās bilances rādītāji neliecina par ievērojamu pavasara hidroģenerācijas pieaugumu ziemeļvalstīs.
Turklāt energoresursu cenas ir pieaugušas, un, spriežot pēc aukstās ziemas, samazinātiem izejvielu krājumiem un ekonomikas atveseļošanās, cenas turpinās ar augšupvērstu tendenci.
Līdz ar energoresursu tirgus dinamiku, ambicioziem oglekļa emisiju apjomu samazināšanas mērķiem, kā arī pastiprinātu spekulantu interesi oglekļa emisiju kvotu cena saglabāsies augstā līmenī.
Minētie faktori liecina par to, ka šogad un arī tuvāko gadu laikā elektroenerģijas cenas kļūs daudz svārstīgākas un būs ar augšupvērstu tendenci, sekojot augošajām energoresursu cenām.
Būtiskas izmaiņas sagaidāmas tikai ar jaunu atjaunīgo enerģijas avotu ienākšanu tirgū. Taču tas nav vēl ne rītdienas, ne šā gada jautājums.
Ingus Štūlbergs, AS “Latvenergo” Tirdzniecības daļas vadītājs
