V. Krustiņš: – Jūsu minētās termiņuzturēšanās atļaujas šobrīd ir karsts politisko diskusiju jautājums. Kā jūs raugāties uz atļauju tirgošanu? 61
– Ir daudz valstu, kas to piedāvā. Es skatījos kādu diskusiju par šo jautājumu, kur Drošības policijas pārstāvis teica, ka mēs nevarot novērtēt šīs naudas izcelsmi. Atvainojiet, bet bankas to visu jau sen ir iemācījušās atpazīt. Ja tu esi atvēris savu kontu kādā no Latvijas bankām, tad šajā ziņā jau viss ir kārtībā. Nav vajadzīgas vēl kaut kādas pārbaudes.
G. Ščerbinskis: – Jūs esat par to, ka noteiktais ieguldījumu slieksnis uzturēšanās atļauju pircējiem jāsamazina?
– Šobrīd tas jāsamazina. Eiropā ir krīze, un ar to ir jārēķinās.
– Vai jums šķiet, ka termiņuzturēšanās atļauju tirgošana nodrošina ilgtspējīgu pienesumu valsts ekonomikā?
– Bet ko mēs varam pasākt? Viena no galvenajām Latvijas politikas problēmām ir tā, ka mums spēles gaitā patīk mainīt noteikumus. Ja cilvēkiem tika piedāvāts šāds pakalpojums, tad kāpēc pēkšņi kaut kas jāmaina?! Ja jau reiz ko apņēmāmies, sekosim, lai to realizētu ilgtspējīgā perspektīvā. Jūrmala ir apbūvēta, jaunajās mājās dzīvokļi veidoti atbilstoši termiņuzturēšanās atļauju nosacījumiem. Tagad, braucot pa pilsētu, rodas dīvainas sajūtas – ir pilns ar jaunbūvēm, visapkārt ir lielas skaistas mājas, bet ielas ir tukšas, neviena cilvēka.
V. Krustiņš: – Saistībā ar temiņuzturēšanās atļaujām latviešiem piedāvā kļūt par auklēm vai mauriņa pļāvējiem. Bet kāpēc latviešiem neviens nepiedāvā, piemēram, kļūt par uzņēmējiem Krievijā?
– Kāpēc ne? Es daudzus mūsējos tur sastopu. Ap Kremli sēž ļoti daudz tautas no Rietumeiropas – valdības strīdas ar Krieviju, bet uzņēmēji prasa – dodiet metālu, dodiet izejvielas. Mūsējo arī tur netrūkst. Visi grib nopelnīt. Tas, ko varu novēlēt saviem un savu kaimiņu bērniem, ir turība. Gribu, lai visi var nopelnīt. Lai mēs visi pelnītu, nevis raudātu, ka nav naudas. Bet problēmas apspriedīsim, kad būsim paēduši, nevis sēžot pie galda ar tukšu vēderu.
