– Un šo Pirmā pasaules kara notikumu sekas stiepjas līdz mūsdienām? 5
– Pēc Padomju Krievijas–Polijas kara Baltkrieviju sadalīja pa vācu – krievu ierakumu līniju. Šī ierakumu līnija starp Baltkrievijas austrumiem un rietumiem ļaužu apziņā pastāv joprojām. Kad 1921. gada Rīgas miera līgums starp Padomju Krieviju un Poliju sašķēla Baltkrieviju, baltkrievu inteliģence sāka gaidīt Otro pasaules karu gluži tāpat, kā kādreiz poļi gaidīja Pirmo. Tomēr baltkrievu tautā nacionālo ideju drīzāk pamodināja ne Pirmais pasaules, bet 1920. gada padomju– poļu karš. Taču bija jau par vēlu. Tā iznāca, ka apvienošanu paveica PSRS, un vairākums baltkrievu politiķu to pieņēma. Labāk tā, nekā būt sašķeltiem.
– Vai sekojat līdzi tam, kā to traktē mūsdienu Baltkrievijā?
– Protams! Pirms vairāk nekā 20 gadiem, Baltkrievijai kļūstot neatkarīgai, sāka daudz pētīt un rakstīt par to periodu. Tagad tas viss ir iznīdēts. Vēsture atkal tiek pārrakstīta prokrieviskā garā. Tos, kas karoja pret lieliniekiem par 1918. gada 25. marta Baltkrievijas Tautas Republiku, vispār gandrīz nepiemin. Varbūt kādi pāris zinātnieki Baltkrievijā ar to nodarbojas tikai uz savu atbildību.
– Cik ilgi Baltkrievijas Tautas Republika toreiz noturējās?
– Var teikt, ka necik, jo tā eksistēja tik ilgi, kamēr Baltkrievijā uzturējās vācu karaspēks. Bet vācieši 1918. gada martā Brestļitovskā vienojās ar lieliniekiem un atdeva Baltkrieviju tiem. Vācieši vienkārši ”pacieta” Baltkrievijas Tautas Republiku, taču armiju veidot neļāva. Berlīnē bija gatavi atzīt Lietuvas un Ukrainas neatkarību. Baltkrievijas patstāvība viņu plānā neietilpa.
