Kas notiks pēc 22. aprīļa? ASV un Irāna tuvojas izšķirošam brīdim 0
Baltais nams pozitīvi vērtē vienošanās izredzes, kamēr Pakistānas amatpersonas uzsāk jaunu diplomātisko sarunu kārtu. ASV un Irāna ir iesaistījušās netiešās sarunās par divu nedēļu pamiera pagarināšanu pēc tā termiņa beigām 22. aprīlī. Tikmēr Pakistānas armijas vadītājs ieradies Teherānā, lai turpinātu starpniecības centienus.
Baltā nama preses sekretāre Karolīna Līvita trešdien noliedza, ka ASV būtu oficiāli lūgušas pagarināt pamieru, taču uzsvēra, ka Vašingtona joprojām ir cieši iesaistīta sarunās.
Viņa norādīja, ka otrā sarunu kārta, visticamāk, notiks Islamabadā, piebilstot, ka Baltais nams pozitīvi vērtē vienošanās izredzes, neskatoties uz to, ka iepriekšējā sarunu kārta noslēdzās bez rezultāta.
“Nekas nav oficiāls, kamēr tas netiek apstiprināts no Baltā nama,” viņa piebilda.
Šie izteikumi izskan laikā, kad Pakistānas amatpersonas uzsākušas jaunu diplomātisko aktivitāšu kārtu, apmeklējot Irānu un citas reģiona valstis, lai veicinātu atbalstu miera procesam.
Trešdien feldmaršals Asims Munirs vadīja Pakistānas delegāciju uz Teherānu, lai nodotu Vašingtonas vēstījumu un vienlaikus strādātu pie nākamās sarunu kārtas organizēšanas. Delegācijā piedalījās arī iekšlietu ministrs Mohsins Nakvi, informēja amatpersonas Islamabadā.
Tajā pašā dienā Pakistānas premjerministrs Šehbazs Šarifs devās četru dienu vizītē uz Saūda Arābiju, Kataru un Turciju, cenšoties stiprināt diplomātisko atbalstu miera centieniem.
Ziņojumi no reģiona liecina, ka abas puses kopumā atbalsta pamiera pagarināšanu, lai gan Donalds Tramps norādījis, ka pagarinājums, iespējams, pat nav nepieciešams, lai panāktu vienošanos.
“Šīs vizītes laikā, visticamāk, tiks detalizēti apspriesti abu pušu viedokļi,” sacīja Irānas Ārlietu ministrijas pārstāvis Esmails Baghajs, piebilstot, ka vēstījumu apmaiņa starp Vašingtonu un Teherānu turpinās arī pēc neveiksmīgajām sarunām Islamabadā.
Tikmēr Irāna kā priekšnoteikumu nākamajai sarunu kārtai izvirzījusi Izraēlas uzbrukumu pārtraukšanu Libānā. Savukārt Izraēla šīs sarunas raksturojusi kā iespēju mazināt Irānas atbalstīto grupējumu ietekmi reģionā.
Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu paziņojis, ka Izraēlas spēki turpina militārās operācijas pret Hezbollah un plāno paplašināt drošības zonu Libānas teritorijā.
Arī Izraēlas armijas štāba priekšnieks Ejals Zamirs uzsvēris, ka militārās operācijas turpināsies, lai mazinātu Hezbollah klātbūtni valsts dienvidos.
Tikmēr Libānas amatpersonas norādījušas, ka pamiers ar Izraēlu varētu tikt panākts tuvākajā laikā, lai gan konkrēta vienošanās vēl nav publiskota.
Papildus tam ASV armija paziņojusi, ka Irānas ostu jūras blokāde ir pilnībā ieviesta, un vairāki kuģi, tostarp Ķīnai piederošs tankkuģis, ir apturēti.
Irānas militārā vadība savukārt brīdinājusi, ka varētu apturēt tirdzniecību Persijas līča reģionā, ja ASV neatcels blokādi.
ASV finanšu ministrs Skots Besents norādījis, ka Vašingtona ir gatava pastiprināt ekonomisko spiedienu uz Irānu, tostarp piemērojot papildu sankcijas valstīm un uzņēmumiem, kas sadarbojas ar Irānu enerģētikas jomā.
Ķīna paudusi iebildumus pret jūras blokādi, savukārt Donalds Tramps apgalvojis, ka panākta vienošanās ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu par ieroču nepiegādāšanu Irānai.
Vienlaikus izskanējuši ziņojumi, ka Irāna izmantojusi Ķīnas tehnoloģijas militāriem mērķiem, tostarp uzbrukumiem ASV bāzēm reģionā. Tramps paudis pārliecību, ka konflikts varētu noslēgties drīz, norādot, ka vienošanās būtu vēlamākais scenārijs.
Viņš arī piebildis, ka pēc konflikta beigām varētu samazināties naftas cenas, kas šobrīd joprojām saglabājas augstā līmenī. Tikmēr spriedze saglabājas, un abas puses turpina gan diplomātiskos, gan militāros soļus, kas ietekmē situāciju visā reģionā.
Sagatavots pēc ārzemju preses materiāliem.
