– Izņemot Mārtiņu Bondaru, kurš iebilda, ka Āboltiņu nevajadzētu ievēlēt par Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāju, jo drošības iestāžu uzraudzību nav labi koncentrēt vienās rokās. 10
– Tas bija drosmīgs solis, ņemot vērā, ka viņš ir opozīcijā un katrs šāds izteikums viņa pārstāvēto partiju tikai attālina no varas.
– Jūs vienā intervijā lietojāt jauko izteicienu – “rullēt”. Vai tagad saprotat, kas “rullē” valdību?
– Es to teicu par Laimdotu Straujumu, kura savā politikā nav patstāvīga. Manā skatījumā, viņu “rullē” partijas vadība, šajā gadījumā – Solvita Āboltiņa. To varēja noprast arī no valdības veidošanas sarunām. Man atstāstīja situāciju – partijas pārstāvji ierodas uz sarunām ar nākamo valdības vadītāju, bet pie galda sēž Solvita Āboltiņa un Artis Kampars. Laimdota Straujuma stāv maliņā, pie loga. Vēlāk viņa, protams, iesaistās sarunā, bet sākotnējais skats ir tāds simbolisks.
M. Antonevičs: – Valdības veidotāji ir snieguši divus pretējus vēstījumus. Zemnieku savienības līderis Augusts Brigmanis un vēl daži lika saprast, ka šī būs tikai tāda pagaidu valdība, kamēr ministri stāsta, ka viņi ir gatavi strādāt četrus gadus. Kam lai tic?
– Brigmanis politikā nav pirmo dienu ar pīpi uz jumta un labi zina spēles noteikumus, tāpēc viņa izteikumi ir dīvaini. Pat ja netici, ka valdībai būs ilgs mūžs, to nevajadzētu publiski izpaust, jo tādā veidā nevar runāt ar sabiedrību. Tādā gadījumā rodas jautājums – ko tu un tava partija vispār dara šādā valdībā, ja jau jums nav nopietnu nolūku?
