Katoļu baznīca un čekas operācija “Lursen-S”. Kas palicis neizstāstīts 2
Kā sadūrās “Lursen-S” un “Jungle”
Katoļu priesteris Heinrihs Trops–Trūps kādā 1950. gada rudens rītā pamodās kā pusparalizēts invalīds. Atlikušo mūžu viņš pārvietojās ar spieķīti. Un gleznotājs–marīnists Staņislavs Kreics. Kas kopīgs šo abu cilvēku dzīvē? Kopīga ir viena no epizodēm padomju un angļu izlūkdienestu savstarpējā cīņā, kuru pazīstam ar padomju nosaukumu “Lursen–S”, bet no angļu puses tā bija operācija “Jungle”.
Šī savstarpējā cīņa — spēle turpinājās no 1948. līdz 1954. gadam. Tajā bija daudz kombināciju, notikumu un iesaistīto personu. Viens šāds “gājiens” no padomju puses bija Latvijas katoļu baznīcas izmantošana aģenta iefiltrēšanai Rietumos.
Nenoliedzami, šis raksts ir veltījums “VDK dokumentu zinātniskās izpētes komisijai” un tās dalībnieces filozofijas zinātņu doktores Solveigas Krūmiņas–Koņkovas rakstam ar garo nosaukumu “Sadarbība starp Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas drošības iestādēm un PSRS Reliģisko kultu lietu padomes pilnvaroto Latvijas Padomju Sociālistiskajā Republikā (1944–1954)”. Darbs it kā sastāv no divām daļām: pirmajā runāts par PSRS Reliģisko kultu lietu pilnvaroto, bet otrajā daļā “Bīskapa Valerijana Zondaka lieta” jau nosaukumā ir kļūda, jo V. Zondaks par bīskapu kļuva tikai 1972. gadā.
Pirmajā daļā ir diezgan uzjautrinoši vērot kā autore ik pa laikam tekstā iepin vārdus: “operācijas”, “patstāvīgās operācijas”, “operatīvās lietas”, “operatīvie sarīkojumi” u.t.t. Acīmredzot, autorei par šiem jēdzieniem nav nekādas skaidrības. Ieteikums: varbūt komisija varētu vērsties ar lūgumu Policijas akadēmijā, lai kāds zinošāks speciālists nolasa lekciju — ko katrs no šiem jēdzieniem nozīmē?
Otrajā daļā ir stāsts ar patiesi aizraujošu sižetu, un fakts, ka pētniece to nespēja saskatīt un izstāstīt, būtībā uz paplātes uzliktu, ir ļoti skumjš. Pirmais un smagākais pārmetums: uzrakstīts spriedelējums astoņu lappušu garumā, pat neiepazīstoties ar V. Zondaka un H. Tropa–Trūpa krimināllietām! Vienīgais izmantotais avots ir V. Zondaka rakstītā kasācijas sūdzībā, kurā minēto faktu “pavadā” pētniece arī iet. Viņa pat īsti nespēj kopainā iekļaut H. Tropa–Trūpa atmiņas un bijušā čekas priekšnieka Jāņa Vēvera rakstīto. Tas ir brēcošs pieredzes un zināšanu trūkums padomju okupācijas perioda izpētes vēsturē! Tāpēc mans raksts nav recenzija. Vieglāk uzrakstīt jaunu pētījumu, nekā uzskaitīt un apstrīdēt visas kļūdas un nezināšanu.
Autors ir LU Latvijas Vēstures institūta pētnieks
