… kaut nāktu Deniņa kunga valdība 0
Tikai vējgrābslīgam novērotājam iztālēm liekas, ka viss valdības lietu vērpēja Valda Dombrovska arsenāls ietilpināms rokdarbu groziņā kā maz bīstamas un nekam nekaitīgas šķēres, tamboradatas, diegi un ielāpu lupatiņas.
Tikai snaužas domā, ka aizsardzības ministrs Pabriks ir pacifists bez tērauda stienim līdzīga vīra dūšas un izvirzīts nominācijai “Gada trusis 2012”. Īstenībā cigāru klubos izpīpotais kara noslēpums ir nācis gaismā, abi militāristi saausījušies, ka šķind bruņas un staļļos iezviedzas uzbrucēju kavalērijas kleperi. Zināms, ka pa visu zemi cilpas vij slepens stratēģiskās pētniecības un vadības centrs, kas uzņemtajā amatpersonu rotācijā grib veikt pašu lielāko rokādi un nomainīt Dombrovski premjerministra krēslā ar ekonomikas doktoru Deniņu. Viņš jau pieteicies, tikai vēl nav izperināts, kas būs – vadonis, hegemons vai tīkotājs pēc Latvijas kroņa. Globālais kapitāls sauc, lai ļauj darboties akcijsabiedrībām, zāģiem un lāpstām, un uzņēmēji austrumu robežmalu apsēs ar metanola un brendija rūpnīcām, vilks apkārt zilo ezeru zemei dzimtenītes tecinātavu dūmeņu jostu. Pēc tam plāns paredz brendija pučā ieņemt ekonomiskās un saimnieciskā vēriena augstienes, uzdoties par atbrīvotājiem republikāņiem, kas sakaus no banku tirānijas atkarīgos un pakalpīgos rojālistus dombrovskiešus.
Ak vai, lai cik gudri politiski ekonomisku projektu pītu stratēģi pētnieki vadības centrā, lai cik siltu dušiņu rasinātu lecektīs, kur jāizaug nemiernieku zaldātiem, uz kuru dakšiņām uzdurtu Dombrovska valdību, varai uzticamo ieroču šķiru prettrieciens būs briesmīgs. Metanola ražotnes neizraktos pamatos nobombardēs kā Rūras rūpniecības zonu 44. gadā. Slepenās biedrības sadragās vēl maziņas, akurāt kā Daugavas racēju savienība gāja bojā.
Pat tālīnākos ciemos uzmana katru būdiņu, kur iemītnieki radiolokācijā noklausīti elsojam – neraudi, pacieties, kamēr nāks Deniņa valdība. Ir pārtverta doktora sūtīto kurjeru norunātā zīme – tiekoties virpināt pirkstu pie deniņiem.
Okšķeri ir uz pēdām tiem, kuri glabā vintenes un tik gaida izdevību, lai pārņemtu varu, kad valdība pilnā sastāvā dosies uz visaugstākā līmeņa samitu Čikāgā vai apmeklēs lēdi Gagas koncīti estrādē.
Premjerā ir iemitinājies korsikānisma gars. Viņš norāvis no sienas Repšes dāvāto senlatviešu zobenu, kurš to vien alkst, kā dzert asiņu. “Tad redzēsiet, kāds man rokdarbu groziņš, kādas šķēres un adatas,” savā rezidencē lāčuks cirtis ķetnu uz galda, “Ak, zinātņu akadēmiķi ar’ brālībā? Nozilināšu, ka grosmuterītes viņus nepazīs!”
Par biedinājumu sauszemes žurkām uz ūdens nolaists sešstobru patruļkuģis “Cēsis”. Pavēlnieki Pabriks un Dombrovskis personīgi poligonā inspicējuši kaujas rotas “Vilks” teicamo sagatavotību dot pa zobiem. Aizsardzības budžets pacelts – visu frontei, visu armijai. Būs nauda, šineļi, zābaki un šaujamie gan 15., gan 19. divīzijai. Ja no partizānu puses kāds profesors parādīsies ar balto pamiera karogu? Dombrovskis ciets kā betons – sarunas? Visietekmīgākās sarunas – ar lielgaballodēm!
