Nemulsti pie bagātīgā ķīmisko līdzekļu plaukta un izvēlies produktus ar ekomarķējumu, kurus uzticamas organizācijas ir izvērtējušas un atzinušas par mazāk kaitīgām gan tev, gan videi – dod padomu Jana Simanovska, speciāliste ķīmijas un vides zinātnēs.
Nemulsti pie bagātīgā ķīmisko līdzekļu plaukta un izvēlies produktus ar ekomarķējumu, kurus uzticamas organizācijas ir izvērtējušas un atzinušas par mazāk kaitīgām gan tev, gan videi – dod padomu Jana Simanovska, speciāliste ķīmijas un vides zinātnēs.
Foto – Ilze Pētersone

Sinepju pulveris kā mazgāšanas līdzeklis. Meklējam alternatīvas ķīmijai! 1

Kad kārtējo reizi mazgā traukus ar putojošu brīnumlīdzekli, ieber veļas mašīnā smaržīgu pulvera lādiņu vai atsvaidzinies ar smalka parfīma devu, atceries – nav labuma bez ļaunuma. Tieši tā var teikt par sintētiskajām ķīmiskajām vielām cilvēku veidotajā pasaulē, kuras dara ikdienu ērtāku, taču arī kaitē dabai un veselībai, nokļūstot pat mūsu asinsritē.

LA
LA.LV
Stāsti
Policijas šefs skaidro, vai var sodīt par to, ka divi cilvēki dzīvo kopā, bet nav deklarēti vienā dzīvesvietā 104
2 dienas
LE
LETA
Ziņas
Cilvēki masveidā pamet lietotni “WhatsApp”: uzņēmums nāk klajā ar paziņojumu 40
1 diena
LA
LA.LV
Kokteilis
Šī diena sagādās tev ļoti daudz un dažādu pārsteigumu! Horoskopi 18.janvārim
12 stundas
Lasīt citas ziņas

Industrija strādā čakli – ļaužu vajadzībām radīti vairāk nekā 80 tūkstoši dažādu sintētisku vielu. Kā orientēties sarežģīto nosaukumu kokteilī, neapjukt pie veikala plaukta, kad vēlies nopirkt sev un videi mazāk kaitīgu ķīmiju? Vai varbūt spert drosmīgāku soli – samazināt tās patēriņu līdz minimumam un tik ierastā ķīmiskā šķidruma vietā sākt mazgāt traukus ar sodu vai sinepēm? Izvēle tavās rokās.

Sāc ar ekomarķējumu

Sāciet ar ekomarķējumu – iesaka Jana Simanovska. Savas zināšanas ķīmijā, vides un inženierzinātnēs viņa 20 gadus veltījusi darbam, lai palīdzētu cilvēkiem labāk izprast dažādu vielu īpašības un tās gudrāk izmantot. Nupat Janas vadītais Ekodizaina kompetences centrs izstrādā mājas lapu ar izplatītākajām starptautiski atzītām ekomarķējuma zīmēm, kuras apliecinājušas sevi kā uzticamas.

– Kāpēc cilvēkiem būtu jāuzticas ekomarķējumam?

– Ekomarķējums nozīmē, ka kāda neatkarīga organizācija ir pārbaudījusi produktu un atzinusi, ka tas atbilst šīs organizācijas nospraustajiem “zaļuma” kritērijiem. Produktiem ar ekomarķējumu ir mazāka negatīvā ietekme uz vidi, salīdzinot ar citiem no tās pašas produktu grupas, stāsta Jana Simanovska.

Svarīgi, lai ekomarķējuma īpašnieks būtu pazīstama organizācija ar labu reputāciju, jo uzticams turētājs nodrošina lielāku paļāvību. Piemēram, Latvijā pazīstamākā Eiropas Savienības ekomarķējuma “Ekopuķīte” turētājs ir Eiropas Komisija, ziemeļvalstu marķējumam ar Ziemeļu gulbja zīmolu – Ziemeļvalstu ministru padome. Tās ir respektablas organizācijas, kuru kritēriji tiek veidoti pēc atzītas zinātniskas metodikas, aptverot lielākos riskus. Būtiski, ka internetā var iepazīties gan ar viņu izvirzītajām prasībām, gan produktiem, kuri saņēmuši ekomarķējuma zīmi. Iegādājoties kādu produktu, svarīgi atpazīt īsto ekomarķējuma logo un neuzķerties uz neīstiem zīmoliem.


– Piemēram, kādiem?

– Man ir gadījies uziet produktus, kurus rotā pašu ražotāju izveidots ekomarķējums vai līdzīgs zīmols jau atzītam marķējumam – tas maldina pircējus. Paša ražotāja apgalvojumam, ka viņu produkts ir “eko”, nav nekādas garantijas. Esmu piedalījusies pāris projektos, kur izvērtējām preces gan ar ekomarķējumu, gan bez tā, turklāt arī tādas, kas pretendē, ka ir “zaļas”. Atšķirības starp precēm bez ekomarķējuma nebija.

– Kas vēl, dodoties ķīmisko preču nodaļas virzienā, būtu jāielāgo?

– Daudzus produktus varētu pirkt mazos apjomos vai vispār bez tiem iztikt. Pirms kāda laika Eiropas Savienībā gribēja aizliegt smaržvielu trauciņu izmantošanu tualetes podos to cilvēku dēļ, kuriem rodas alerģiska reakcija. To pašu var teikt par smaržīgajiem mazgājamiem līdzekļiem – ja ir vēlēšanās pēc smaržīgas veļas, labāk ievietojiet skapī kaltētus ziedus. Gaisa atsvaidzināšanas aerosolu vietā vienkārši jāizmazgā un jāizvēdina telpas.

Mums cenšas iegalvot, ka sejas tīrīšanai jālieto losjoni vai micelārie ūdeņi. Neredzu iemeslu, kāpēc tīrs ūdens ir sliktāks par micelāro, kas būtībā tāds vājas koncentrācijas ziepjūdens vien ir.

Mitrās salvetes nav nepieciešamas ikdienas lietošanai, tās labāk noder ceļojumos. Jāatceras, ka bērna āda ir daudz caurlaidīgāka, tāpēc nopietni jāapsver dažādu sintētisku ķīmisku līdzekļu izmantošana. Savam bērnam līdz divu gadu vecumam lietoju tikai šampūnu matu mazgāšanai un arī to tikai reizi mēnesī.

Ražotājiem ļoti pateicīga pircēju grupa ir jaunas māmiņas, jo viņas savam bērnam vēlas vislabāko. Tā reiz “iepirkos”, jo man patīk arī izpētīt jaunus produktus, iegādājoties šķidrumu, ar ko mazgāt augļus, lai samazinātu pesticīdu daudzumu. Vēlāk izrādījās, ka tā sastāvā ir konservanti. Tagad tādu nebūtu pirkusi.

Ķīmisko preču ražotāji pastāvīgi domā, kā pircējus uzāķēt, ar ko viņus varētu ieinteresēt. Mans padoms: jaunus produktus nevajag uzreiz iegādāties – vispirms jāpalasa, jāapdomā, vai tas, ko tev mēģina iestāstīt, patiesi ir tik labs un nepieciešams.

Sinepju revolūcija? Nē – renesanse

Pirms plašākai publikai piedāvāt sinepju pulveri trauku mazgāšanai, Ieva Krastiņa šo līdzekli izmēģinājusi pati savā virtuvē un atzinusi par labu. Pulveris uzsūc taukus un eļļu, tiek galā ar zivju aromātu – atliek tikai izvēlēties vienu no mazgāšanas paņēmieniem un – paliec sveika ķīmija! Foto – Ilze Pētersone

Krastiņu ģimeni pirmā bērna gaidības pamudināja lūkot pēc ekoloģiskiem produktiem mājsaimniecībā.

Traukiem Ieva un Kaspars jau bija izmēģinājuši dažādus videi draudzīgākus ķīmiskos līdzekļus, taču gribējās ko dabai tuvāku. Vīramāte atcerējās, kā padomju laikā strādājusi ēdnīcā, kur maisiem vien lietots sinepju pulveris – vienā toverī ūdens ar sinepēm, divos – skalojamais, un visi trauki bijuši tīri un skaisti. Jaunie to pamēģinājuši, atzinuši par labu, tikai viena bēda – pulveris nopērkams kulinārijas vajadzībām mazās paciņās un sanāk padārgs. Kas Krastiņiem atlika – nodibināja uzņēmumu un sāka izplatīt sinepes trauku mazgāšanai 400 gramu paciņās. Tā izsenis pazīstamais, bet mūsdienās nepelnīti piemirstais sinepju pulveris pamazām atgriežas virtuvēs kā mazgāšanas līdzeklis.

Traukus ar sinepēm var mazgāt vairākos veidos – stāsta Ieva. Viņa uzkaisa uz traukiem pulveri, kas ļoti labi uzsūc taukainu un eļļainu produktu paliekas, arī grūti nomazgājamos zivju taukus, un ar ūdeni tos noskalo. Pulveri var uzbērt arī uz švammes un tad ar to mazgāt visu, kas netīrs. Ja labāk patīk pastas konsistence, sinepes sajauc ar ūdeni, taču tad jārēķinās ar asāku sinepju smaržu, bet gatavo mazgāšana līdzekli nevar ilgi uzglabāt.

Kad virtuves darbiem kārta Kasparam, viņš trauku mazgāšanai vienā izlietnes tvertnē sajauc pulverūdeni, otrā ielej ūdeni skalošanai. “Esam izmēģinājuši arī pulveri trauku mazgājamajā mašīnā – darbojas lieliski, trauki tīri, tikai, atverot durvis, degunā iecērt ass sinepju aromāts,” skaidro Krastiņi. Vīramāte Niole vēl piebilst, ka vasarā, kad laukos pie akas aukstā ūdenī jāmazgā burkas ievārījumiem un konserviem, ar sinepēm tās var dabūt tik tīras, ka nav pat jākarsē. “Neviena burka man nav uzgājusi gaisā,” viņa lepni nosaka un piebilst – zināms taču, ka sinepēm piemīt antiseptiskas un baktericīdas īpašības.

Pāris gadu laikā, kopš Krastiņi caur tirdziņiem un ekoveikaliem pievērsušies sinepju renesansei, lietotāju skaits palēnām kļūst kuplāks. Gados vecāki ļaudis vēl atceras šo dabas līdzekli un zina, kā to lietot, bet jaunajiem tas ir kas neparasts. Daudzi tā arī saka – kā tad traukus ar sinepēm mazgāšu? Ja tomēr pamēģina – atgriežas vēl un vēl.

Alergoloģe Ieva Cīrule pabrīdina, ka sinepes mēdz būt populārs alergēns – kā asa viela jutīgākām gļotādām tā var radīt kairinājumu, tāpēc drošāk to sajaukt ar ūdeni, lai pulveris neput gaisā un nenodara kaitējumu.

Tīrību – ar mēru iesaka alergoloģe

Higiēnu, samazinātu kontaktu ar mikrobiem pētnieki uzskata par vienu no vadošajiem faktoriem, kas nosaka astmas, alerģijas attīstību. “Tāpēc – tīrību ar mēru,” iesaka alergoloģe Ieva Cīrule. Foto – Ilze Pētersone

Alergoloģe Ieva Cīrule pati uz savas ādas ir izjutusi sintētiskās ķīmijas produkta “efektīvo” iedarbību jau deviņdesmito gadu sākumā, kad Latvijas ļaudīm kļuva plašāk pieejami arī rietumvalstīs ražotie saimniecības līdzekļi.

Tradicionālo pastu “Skaidra” viņa nomainīja ar “Fairy” – ātri vien uz rokām parādījās niezoši, sarkani pleķi, sāka šķelties nagi, lai gan līdz tam nekādas alerģiskas reakcijas nebija pieredzētas. Atsakoties no šī šķīduma, visas problēmas izzudušas, kas norādīja, ka nelabvēlīgo procesu izraisītājs bijis tieši “Fairy”. Līdz ar ķīmijas produktu aktīvāku lietošanu ikdienā mūsu valstī palēnām uzplauka arī to radītās blaknes – alerģiskās slimības. “Tā mēs maksājam par savu komfortu,” atzīst ārste.

Par to, ka sadzīves ķīmija ir viens no iemesliem, kāpēc cilvēkus arvien biežāk skar alerģija, jau sen šaubu vairs nav – ķīmija ir tā, kas sabojā mūsu aizsardzības sistēmu, uzsver ārste. Toties pēdējā laikā radikāli mainījušies uzskati par ārstēšanu – tagad tā vairāk balstās uz simptomu samazināšanu, nevis izārstēšanu, tādēļ liela uzmanība tiek pievērsta slimības novēršanai, profilaksei.

Pacientiem, kuru skaits ar katru gadu pieaug, kā arī vēl alerģiju neskartajiem viņa iesaka pievērst uzmanību produkta smaržai un konsistencei – noteikti labāk izvēlēties tādus līdzekļus, kas nesmaržo, kā arī nav pārāk šķidri – pastas un gēlus –, kuru lietošanu var koncentrēt noteiktā vietā. Noteikti ne aerosolus, jo tā līdzeklis nonāks ne tikai uz ādas, bet arī gļotādām. Veļas mazgājamajās mašīnās izmantot nevis pulveri, bet kapsulas – acis un deguns būs pasargātāki. Lai pasaudzētu rokas, jāvelk cimdi, taču daudziem arī tie mēdz izraisīt niezi un apsārtumu.

Viena no teorijām, kāpēc cilvēkus piemeklē alerģijas, ir pārmērīgā tīrība mājokļos, kā arī antibiotiku lietošana pat nenozīmīgu slimības simptomu gadījumos, kas raksturīga ne tikai Latvijā, bet visās attīstītajās valstīs. Cilvēka imūnsistēmai nonākot sterilā vidē, tai nav jācīnās ar baciļiem, tāpēc tā sāk ražot pretvielas pret parastām vielām, piemēram, zīdaiņiem, kas pirmajās dzīves dienās saņem mākslīgā piena maisījumu, rodas antivielas pret govs pienu. Ja nelielu iesnu un klepus gadījumā lietojam antibiotikas, tad nobloķējam imūnsistēmu, kas atkal sāk cīņu pavisam nepareizā virzienā.

Tāpēc Ieva Cīrule tīrākai videi un veselīgākai dzīvei iesaka pārlieku neaizrauties ar sintētiskās ķīmijas mazgāšanas līdzekļu izmantošanu – gan jau grīdai pietiks ar putekļusūcēju un mitru lupatu, bet traukiem – ar karstu ūdeni un švammi, kā viņa to dara jau gadiem ilgi pēc neveiksmīgā mēģinājuma ar Latvijā joprojām visvairāk pirkto trauku mazgāšanas līdzekli.

Kas ir kas?

* Ekomarķējums piešķirts sešiem akciju sabiedrības “Spodrība” “Eco Seal for nature” produktiem: trauku mazgāšanas šķidrumam un balzamam, krēmziepēm un šķidrajām ziepēm, tualetes mazgāšanas līdzeklim, grīdu mazgāšanas līdzeklim.

*Ekomarķējums piešķirts arī diviem uzņēmuma “Sonata Enterprise Inc” Latvijas filiāles “Tri-bio natural eco” produktiem: trauku mazgāšanas šķidrumam un balzamam.

* Eiropas Komisijas ekomarķējumu ar ekopuķītes logo Latvijā tiesīgs piešķirt Vides pārraudzības valsts birojs.

Portāls aicina atteikties no trīs sadzīves ķimikālijām

* Gaisa atsvaidzinātāji. Atsvaidzinātājos izmantotās smaržvielas ierindotas pasaules alergēnu topa piecniekā. Pirms vairākiem gadiem Eiropas patērētāju organizācija izpētīja dažādus gaisa atsvaidzinātājus un secināja, ka no tiem iekštelpu gaisā nonāk nepieņemami daudz ķimikāliju, tostarp arī kancerogēnās. Lielākie piesārņotāji izrādījās gaisa atsvaidzinātāji aerosola formā un automātiskajos izsmidzinātājos. Pēdējie ir arī veselībai bīstamo ftalātu un stirola avots.

* Veļas mīkstinātāji. ASV Alerģijas un vides veselības asociācija atzinusi, ka veļas mīkstinātāji ir vieni no kaitīgākajiem ikdienā lietotajiem sadzīves ķīmijas līdzekļiem. Uz auduma tie veido tādu kā ķimikāliju kārtiņu, kas šķietami padara drēbes mīkstākas, taču šim nolūkam izmantotās ķimikālijas var veicināt astmu. Vairākumam šo vielu piemīt arī antibakteriālas īpašības, tā sekmējot supernoturīgo baktēriju veidošanos. Veļas mīkstinātāju smarža no drēbēm izdalās pat nedēļām ilgi, piesārņojot gaisu un kairinot elpceļus, no tās nepalīdz atbrīvoties arī vairākkārtīga drēbju mazgāšana.

* Antibakteriālie tīrīšanas līdzekļi. Pētnieki uzskata, ka Rietumu pasaules apsēstība ar sterilu tīrību devusi savu artavu pieaugošajā iedzīvotāju saslimstībā ar tādām kaitēm kā alerģiskā astma un rinīts. Tāpat dažnedažādie dezinfekcijas līdzekļi var sekmēt supernoturīgo baktēriju veidošanos, kuras apkarot vēlāk nav pa spēkam pat antibiotikām. Nereti antibakteriālie līdzekļi satur triklozānu, kas pieder kancerogēno ķīmisko vielu grupai, uzkrājas vidē un cilvēkos. Organizācija “Environmental Working Group” atklāja triklozānu 97% mātes piena un 75% urīna paraugos.


Nost ar ķīmiju!

Foto – Ilze Pētersone

Lielu daļu tīrīšanas un kopšanas darbu savā mājoklī varat paveikt, aizstājot sintētiskos ķīmiskos līdzekļus ar dabiskiem un alternatīviem produktiem, piemēram, sodu, sāli, citrona sulu, etiķi, jau pieminēto sinepju pulveri un citiem.

* Soda der trauku, dažādu virtuves un krāsotu virsmu, grīdu, dušas kabīnes stikla durvju tīrīšanai.

* Sāls – stikla trauku, taukainu virsmu, notekcauruļu, cauruļu, paklāju un mīksto mēbeļu, kā arī traipu tīrīšanai; veļas mīkstināšanai.

* Citrona sula – logu, spoguļu, tualetes podu, notekcauruļu, dušas un flīžu tīrīšanai; zobu birstīšu 
u. c. dezinfekcijai; maisījumā ar sāli – hromētu priekšmetu tīrīšanai; kafijas, tējas kannu un trauku mašīnas atkaļķošanai; veļas mīkstināšanai.

* Etiķis – veļas mīkstināšanai; kopā ar ūdeni logu, spoguļu un flīžu tīrīšanai; kopā ar sodu – izlietnes un vannas notekcauruļu tīrīšanai.

Mana pieredze

Anitra Tooma, vides žurnāliste, zaļā dzīves veida popularizētāja

Virtuvē pilnībā iztieku bez ķīmijas. Trauku mazgāšanai jau trīs gadus lietoju sinepju pulveri, ja vajag noberzt tējas nogulsnes uz baltas krūzītes vai ko citu, izmantoju sodu. Mans zobārsts ieteica, ka ar sodu četras reizes gadā vajag iztīrīt arī zobus. Ikdienā piecus vai sešus gadus tos tīru ar zilajiem māliem, kurus pērku kosmētikas veikalā “Drogas”.

Sinepju pulveri ar labiem iznākumiem izmantoju arī kā matu augšanas līdzekli, ziemā pirtī karstajām kāju vannām un pavisam nesen no pulvera sāku gatavot savas “firmas” sinepes.

Veļas mazgāšanai izmantoju līdzekļus tikai ar ekomarķējumu. Labākam iznākumam mazgāšanas sākumā pieleju klāt apmēram desmit litrus ūdens, ja izdodas uzķert, arī skalošanas fāzē iepildu mašīnā apmēram spaini ūdens – tā labāk izskalojas ķīmiskais līdzeklis.

Iesaku ļoti uzmanīgi izlasīt mazgāšanas līdzekļa lietošanas apjomu un to ievērot. Ar ekolīdzekļiem nevar labi izmazgāt baltu audumu, tāpēc baltas drēbes nepērkam.

Ilze Lipska, ar vīru un četriem bērniem dzīvo savā saimniecībā Krimuldas novadā

Gaidot trešo bērniņu, pilnībā atteicos no trauku mazgājamā līdzekļa “Fairy” un smaržām. Kad izlasīju, kādas vielas smaržas satur, sapratu, ka esmu uz pareizā ceļa.

Palaikam izmantoju sodu plīts tīrīšanai, tualeti atsvaidzinu ar citrona sulu, traukus gan mazgāju ar “Ecover”. Labprāt izmēģinātu sinepju pulveri, taču nezinu, kur to var iegādāties.

Tikko lasīju, ka ar bērniem domātajām mitrajām salvetēm varot ideāli notīrīt traipus no plīts, būs jāpamēģina. Joks, protams.

Anita Jansone-Zirnīte, māksliniece, grāmatu ilustratore, dzīvo lauku mājās Burtnieku novadā

CITI ŠOBRĪD LASA

Esmu no tiem cilvēkiem, kas cenšas lietot dabīgas lietas. Galvenais trauku mazgāšanas līdzeklis ir dzeramā soda, kuru lietoju ilgstoši. Ja tā nelīdz, ņemu talkā citron­skābi un reizēm – sinepes. Citronskābe labi der stikla mazgāšanai. Tā kā esmu veģetāriete, tauku šķīdināšana man nav tik svarīga. Ja kaut kas piededzis vai piesvilis, pavāru.

Veļai izmantoju pulveri ar ekomarķējumu. Dažkārt lietoju arī veļas ziepes.


Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Stāsti
Policijas šefs skaidro, vai var sodīt par to, ka divi cilvēki dzīvo kopā, bet nav deklarēti vienā dzīvesvietā 104
2 dienas
LE
LETA
Ziņas
Cilvēki masveidā pamet lietotni “WhatsApp”: uzņēmums nāk klajā ar paziņojumu 40
1 diena
LA
LA.LV
Kokteilis
Šī diena sagādās tev ļoti daudz un dažādu pārsteigumu! Horoskopi 18.janvārim
12 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
“Nekad mūžā nespēju iedomāties, ka kādreiz to teikšu!”. Producents Juris Millers atklāj, ka pašmāju sabiedriskā TV uzdevumu šobrīd veic Krievijas galvenais TV kanāls 44
20 stundas
AK
Aija Kaukule
Ziņas
“Saņemto dīkstāves pabalstu, manuprāt, ļoti negodīgi VID izkrāpa atpakaļ.” Igo skarbi par valsts rīcību 28
19 stundas
Lasīt citas ziņas
LE
LETA
Ziņas
Navaļnijs pēc atgriešanās Krievijā uzreiz aizturēts 12
10 stundas
SK
Skaties.lv
Ziņas
Jauns skandāls? Pūces stāvvietu atļaujas lietā atklājušies jauni apstākļi 9
10 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Ziemīgu ainavu burvība un ziemas prieki Gaiziņkalnā
10 stundas
LE
LETA
Ziņas
Paziņo, kur Latvijā ir lielākais pēdējās divās nedēļās Covid-19 saslimušo kopskaits
12 stundas
LE
LETA
Ziņas
Navaļnijs pēc atgriešanās Krievijā uzreiz aizturēts 12
20:25
LA
LA.LV
Ziņas
Ziemīgu ainavu burvība un ziemas prieki Gaiziņkalnā
20:24
SK
Skaties.lv
Ziņas
Jauns skandāls? Pūces stāvvietu atļaujas lietā atklājušies jauni apstākļi 9
20:21
AK
Aija Kaukule
Ziņas
“Saņemto dīkstāves pabalstu, manuprāt, ļoti negodīgi VID izkrāpa atpakaļ.” Igo skarbi par valsts rīcību 28
19 stundas
Ieva Ēvalde
Ziņas
Kas aizstās patentmaksas? Daudzi ir izvēles priekšā – turpināt darbību kādā citā nodokļu režīmā vai “bodīti” slēgt 8
12 stundas
MZ
Māris Zanders
Ziņas
Māris Zanders: “Vai tāpēc mēs stāvējām uz barikādēm?!” Trīsdesmit gadi pēc janvāra notikumiem 88
16 stundas
SD
Sandra Dieziņa
Ziņas
“Nekad vēl tā nav bijis, ka nodod preci veikalam un tūlīt vajag vēl.” Audzis pieprasījums pēc zāļu tējām 8
17 stundas
LE
LETA
Ziņas
Sals nedaudz atslābs. Laika prognoze pirmdienai
15 stundas
IM
Ingrīda Mičāne
Laukos
Tītars ir ļoti cimperlīgs! Piņķerīgās audzēšanas dēļ Latvijā šos putnus turēt uzņemas vien daži 14
17 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
“Nekad mūžā nespēju iedomāties, ka kādreiz to teikšu!”. Producents Juris Millers atklāj, ka pašmāju sabiedriskā TV uzdevumu šobrīd veic Krievijas galvenais TV kanāls 44
20 stundas
IM
Ingrīda Mičāne
Ziņas
Kovidsitienam bija gatavi: Kolkas uzņēmuma recepte krīzes rūdījumam 8
22 stundas
GN
Gints Narogs
Ziņas
Fāzels turpina laipot: kopbildē ar “asiņaino” prezidentu abiem smaids līdz ausīm… 4
17 stundas
LE
LETA
Ziņas
No ceturtdienas laikapstākļi mainīsies: sinoptiķu prognoze nākamajai nedēļai
21 stundas
MA
Māris Antonevičs
Ziņas
Māris Antonevičs: Aizliegts uz mūžu. Kādas sekas radīs mēģinājumi izrēķināties ar Trampu? 17
20 stundas
ZB
Zigmunds Bekmanis
Laukos
“Nav brīvu vietu.” Ziemas prieki pandēmijas apstākļos. Svarīgākais, kas jāzina 1
19 stundas
IK
Ilze Kalve
Ziņas
Jaunie imigrācijas noteikumi ir sarežģīti: Vai Latvijā dzīvojoša sieva ar bērniem varēs pārcelties pie AK strādājošā vīra? 7
19 stundas
LE
LETA
Ziņas
Cīnīsies par darbinieka tiesībām brīvajā laikā atslēgties no darba e-pasta un tālruņa 1
20 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Pēc Covid-19 vakcīnas saņemšanas Norvēģijā miruši 23 cilvēki 65
1 diena
VB
Vija Beinerte
Stāsti
Vija Beinerte: Gada necilvēks un vēl daži zvēri 72
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Cilvēki masveidā pamet lietotni “WhatsApp”: uzņēmums nāk klajā ar paziņojumu 40
1 diena
SK
Skaties.lv
Stāsti
”Piezvanīja, ka ir mirusi, bet izrādījās, ka vēl ir dzīva!” Atklāti par prestižā pansionātā notiekošo 28
1 diena
LA
LA.LV
Veselam
“Daktera vārds tiek izķengāts pa visu valsti!” Ecmanis parāda Jakovina Covid-19 testus un noliedz, ka viņš ārstējis, būdams inficējies 79
2 dienas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Uzņēmējs Māris Gailis atklāj, ar ko “patiesībā” darba laikā nodarbojas valsts ierēdņi 32
2 dienas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieki – Tenis un Dravis
20 stundas
AK
Aija Kaukule
Ziņas
“Vakarā pirms aiziešanas mūžībā viņa teikusi māsiņai, lai telefonu vairs nelādē.” Kolēģi sēro par Astrīdas Kairišas nāvi 8
3 dienas
LA
LA.LV
Stāsti
Policijas šefs skaidro, vai var sodīt par to, ka divi cilvēki dzīvo kopā, bet nav deklarēti vienā dzīvesvietā 104
2 dienas
LA
Latvijas Avīze
Kokteilis
Viss plūst un mainās, viss notiks citādi nekā iepriekš! Horoskopi no 18. līdz 24.janvārim
20 stundas