Liktenis un transsērfings 1
Bedross viņu ieraudzīja viesizrāžu laikā Sočos. Tā bija abpusēja mīlestība no pirmā acu skatiena. “Jā, tā mēdz būt! Domāju, manam dēlam gribētos piedzīvot kaut ko līdzīgu. Dievs vien zina, vai tas viņam izdosies, taču es ļoti ceru. Tādas mīlestības piemēru, kas līdzinās pasakai, piedzīvojuši viņa vecāki,” sacījis Bedross.
Tovasar jaunais tenors kā viesmākslinieks bija uzaicināts uzstāties uz Vasaras teātra skatuves. Dziedot “Paskaties, kāds mēness”, viņa skatiens sastapās ar kādas meitenes melnajām acīm. Turpmāk viņš dziedāja tikai un vienīgi viņai. Pēc koncerta viņš atkal ieraudzīja šo meiteni. Viņa sēdās “Volgā”, un Bedross tobrīd nodomāja, ka droši vien viņas tēvs būs kāds partijas biedrs. Saskumis viņš devās uz viesnīcu “Soči”. Un tur jau atkal bija viņa – meitene ar spožajām acīm. Viņa sacīja, ka viņu sauc Viktorija un viņai ar mammu ļoti paticis, kā viņš dzied (viņas māte tikmēr smaidīdama sēdēja uz dīvāniņa foajē). Glaimotais Bedross uzaicināja meiteni uz kafiju, taču viņa atteica, sakot, ka jau ielūgta uz vakariņām. Viņš nepadevās un ieminējās par brokastīm. Tagad jau sarunā iesaistījās meitenes māte, sakot, ka viņas ar meitu brokastojot ap septiņiem no rīta pludmales kafejnīcā un tad līdz vienpadsmitiem ieturot saules peldes. Bedross sacīja, ka būšot kafejnīcā tieši septiņos.
Nākamās dienas vakarā viņš jau ne mirkli nešaubījās, ka meitene ir īstā un vienīgā un piedāvāja viņai savu roku un sirdi. Viņi pat vēl nebija paguvuši pāriet uz “tu”. Viktorija kautri atbildēja, ka vajagot parunāt ar mammu. Viktorijas māte teikusi: ja vien Bedrosam attiecībā uz viņas meitu ir nopietni nodomi, viņai neesot iebildumu. Kāzas notika 1964. gada 1. novembrī.
Bedrosam kādā intervijā pajautāja, vai viņš nekad nav nožēlojis, ka ziedojis savu karjeru, lai audzinātu dēlu? Viņš atbildēja, ka tas esot Vikijas, Filipa mātes nopelns. Viņš pelnīju naudu, bet viņa audzināja dēlu. Filips piedzima 1967. gada 30. aprīlī un tūlīt kļuva par vecāku dzīves centru. Pirmos dzīves gadus viņš pamatīgi satrauca vecākus ar savu vārgo veselību. Viņi veda dēlu pie dažādiem ārstiem, taču neviens tā arī neguva skaidrību, kas zēnam par vainu, līdz visbeidzot noskaidrojās, ka vainīga kuņģa čūla. Kaite viņu mocīja līdz 10 gadu vecumam. Visādi citādi Filips bija paklausīgs, kārtīgs un pozitīvs zēns. Paralēli mācībām viņš mūzikas skolā apguva klavierspēli.
