Knauzerēšanās par 60 miljoniem? 0
Saeimas un valdības lēmums atstrādāt Dziesmu svētku laikā piešķirto brīvdienu ir sīkumaina knauzerēšanās. Šaubos, vai mūsu ekonomika stipri ciestu, ja cilvēkiem tā nebūtu jāatstrādā. Derētu noskaidrot, kādi ir šie zaudējumi, ko sagādātu vēl viena brīvdiena Dziesmu svētku laikā. Rūdolfs Kalvišķis Lēdurgā
Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Menģelsone skaidro, ka viena papildu brīvdiena samazina valsts iekšzemes kopproduktu par 0,4%, kas naudas izteiksmē ir aptuveni 60 miljoni latu. Valsts budžetam tas nozīmē aptuveni 16 miljonu latu lielu atrāvumu. “Uzņēmējiem oficiālā brīvdiena nozīmē arī kapitāla dīkstāvi vai, ja kaut kādu iemeslu dēļ (tehnoloģijas u. c.) ražošanu pārtraukt nav iespējams, izmaksu palielinājumu,” uzsver L. Menģelsone.
Šogad brīvdiena pēc Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku noslēguma būs tikai svētku dalībniekiem. Darba devējam Dziesmu un deju svētku dalībniekam, pamatojoties uz viņa iesniegumu un Latvijas Nacionālā kultūras centra izsniegto svētku dalībnieka identifikācijas karti, diena pēc svētku noslēguma – 8. jūlijs – jānosaka par brīvdienu.
Savukārt darba devējs būs tiesīgs prasīt, lai darbinieks, kurš bijis Dziesmu un deju svētku dalībnieks un izmantojis šo apmaksāto brīvdienu, nenostrādātās darba stundas nostrādā citā laikā tā paša mēneša ietvaros, bet summētā darba laika nodarbinātajiem – pārskata perioda ietvaros. Šis darbs netiks uzskatīts par virsstundu darbu.
