Zemes ierīcības komiteja, paldies Dievam, reiz kritusi 2
Lilija Limane, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem – 1921. gada 15. novembrī
Kurzemes Vārds
Kuldīgas apr. Zemes ierīcības komiteja, paldies Dievam, reiz kritusi, ko visi šejienieši sen nepacietīgi gaidīja. Ar kuru vien nenācās runāt par agrārreformas izvešanu, dzirdēja sūdzamies: “Ko mēs varam darīt, kad tur sēd tie paši muižnieki!”
Tāpēc nebija nekāds brīnums, ka pat Kurmales muižas īpašniekam Brēdriham bija piešķirts muižas centrs ar visām ēkām. Kad es savā laikā tiku uz to aizrādījis, tad tam par atbildi bija valdības paskaidrojums, ka Brēdriham savu muižu neredzēt.
Tomēr pēc tam dzirdēju, ka principā Brēdriham tomēr zemi piešķiršot.
Bet tas nedrīkst notikt, jo tā būtu pret debesīm brēcoša netaisnība, jo nav neviena visā mūsu apkārtnē, kuram šis 1905./6. gada varonis nebūtu atmiņā, bet ja tie, kam šinī lietā tā teikšana, būtu paspējuši to jau sen aizmirst, tad lai viņiem to atgādina nesen celtais piemineklis pie Rokaišu muižas, nokaltušā ābelīte pie Zīles mājām Kazdangā un tie neskaitāmie pauguri, kuri apsedz šī baltieša varai par upuri kritušos mūsu tautas dēlus. Vai tad tiešām tas viss vēl būtu par maz? Skabarga.
