Pirms 110 gadiem “Rīgas Avīze” vēstīja: “Vērmaņa parkam šonedēļ iesākta likt dzelzs sēta” 0
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 110 gadiem “Rīgas Avīze” vēstīja: “Vērmaņa parkam šonedēļ iesākta likt dzelzs sēta no Suvorova (K. Barona) ielas puses. Kopā ar šiem darbiem trotuārs gar parku uz šās ielas tiek paplašināts gandrīz uz vienu asi.” Lēmumu, ka iepriekšējais, īsmūžīgais koka žogs ap elitāro parku Rīgas centrā nomaināms pret sētu “no dzelzs uz betona stabiem”, būvējot to vecās vietā, Rīgas dome pieņēma 1911. gada 2. maijā.
Darbus uzticēja būvuzņēmējam Heisermanim. Dzelzsbetona stabus lēja turpat uz vietas “kādā parka alejā”, un sētu pabeidza 1914. gada pavasarī. Tā gada aprīļa beigās prese ziņoja, ka metāla stieņi jau uzstādīti, atlicis vien to nokrāsot.
Vērmanes parka metāla treliņu žogam jau pirms Pirmā pasaules kara parādījās neparasta funkcija – to kā izstāžu vietu savām gleznām sāka izmantot jaunie un vēl neatzītie gleznotāji. Īpaši šī kustība gāja plašumā 20. gados un 30. gadu sākumā, kad darbus iepretī Rīgas Latviešu biedrības namam mēdza izlikt Jānis Tīdemanis, leģendārais Kārlis Padegs, Voldemārs Rozenbergs (Valdis Kalnroze) un arī citi.
Īrēt telpas personālizstādēm bija par dārgu, kamēr izstāde pie sētas nemaksāja neko, turklāt publikas netrūka un gadījās arī publicitāti veicinoši skandāli. Tostarp cara laikos būvētais metāla žogs bija nonācis bēdīgā stāvoklī, un 1934. gadā pēc ilgas svārstīšanās Rīgas dome to nojauca. Mūsdienās redzamo sētu ap Vērmaņdārzu atjaunoja 20./21. gadsimta mijā, kad parku uz dažiem gadiem ieguva uzņēmēja Jūlija Krūmiņa kontrolētā SIA “Vernisāžas centrs”.
