Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem – 1920. gada 31. janvārī 0
Brīvā Zeme
Liela nenoteiktība grāmatu cenās valda latviešu grāmatu tirgū. Tagadējās grāmatu pārdošanas cenas grāmatu tirgotāji parasti aprēķina 4–5 reizes augstāki par miera laika cenām. Ir tomēr grāmatu tirgotāji, kuri, dzīdamies pēc lielās paļņas, nekaunas paaugstināt cenas piecpadsmit un vēl vairākkārtīgi. (Šoreiz vārdus nepievedīšu.)
Tā Antona grāmatas “Manas meitenes” kādā pazīstamā grāmatu pārdotavā cena paaugstināta četrpadsmitkārtīgi, Upīša “Mazas komēdijas” vairāk kā deviņkārtīgi un Jaunsudrabiņa “Trīs dienas” desmitkārtīgi. Ir vēl daudz citi piemēri, kurpretim citos veikalos uz tām pašām grāmatām cena paaugstināta tikai 4–5 kārtīgi.
Attiecīgām iestādēm derētu spert drīzus un enerģiskus soļus šādas nebūšanas novēšanai. Pretējā gadījumā lasītājus atbaida no grāmatu lasīšanas. Grāmatu pārdotavas nedrīkst palikt par piparu un siļķu bodēm līdzīgām tirgotavām, kur spekulatīvās cenas dažkārt saskrūvē līdz ārprātam. Grāmatu tirgotavām jābūt vārda vispilnīgākā nozīmē kultūras iestādēm.
