Kā pirms 100 gadiem Latvijā centās apzināt minerālavotus 0
Lilija Limane, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem – 1921. gada 12. janvārī
Latvijas Sargs
Minerālavoti Latvijā. Berlīnē iznākošā laikrakstā “Ost-europeische Wirtschaftszeitung” ievietots Rūdolfa Hundta apcerējums “Mineralquellen und Mineralbäders des Baltenlandes und Litauens” [Minerālavoti un minerālpeldvietas Baltijā un Lietuvā], kurā autors aizrāda starp citu uz dažiem vispārībai nepazīstamiem minerālavotiem Latvijā.
Tā minēti dzelzsavoti: Dundagā, Šlokenbekā, Štenenzē-Kurzemē; Dārzciemā Pullendorf pie Allažiem, Mazjumpravmuižā pie Doles Vidzemē.
Kā vārāmās sāls avoti minēti: Mucenieki bez pagasta norādījuma, Šķilteru mājas Gaujenes pagastā, Stubenzē pie Rīgas, Akmeņlauztuve un Cementfabrika Slokā un Šēnek pie Siguldas.
Bez jau pazīstamiem sēravotiem vēl uzrādīti Bušhof pie Daudzevas, Slampe, Ozolnieki pie Tukuma, Talsi, Kalējciems starp Pastendi un Spāri.
Tā kā valstij no svara izmantot mūsu zemes dabīgās bagātības, veselības departments lūdz pašvaldības iestādes, kā arī privātpersonas, kurām kas zināms būtu par aizrādītiem avotiem, ezeriem utt., kuriem pēc iedzīvotāju piedzīvojumiem vai pēc vecu ļaužu nostāstiem piemīt dziedināšanas spēks, iesūtīt par tādiem tuvākas ziņas un aprakstus, lai vajadzības gadījumā varētu izdarīt ūdens analīzi un noteikt viņu nozīmi ārstnieciskiem nolūkiem.
