Par mīnmetēju komandieri viņa kļuva pēc Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas absolvēšanas. Iepriekš bija izmācījusies Latvijas Universitātē par sociālo darbinieci, taču jau studiju laikā sapratusi, ka tas nav viņas arods – siltumnīcas apstākļi, par maz izaicinājumu, tāpēc nopriecājusies, ka pēc akadēmijas nav nosūtīta uz štābu “papīru darbos”! Jau gadu Ādažu bāzē leitnante vada aptuveni 30 cilvēku lielu vienību, kas apbruņota ar mīnmetējiem. Vīri pret “jaunizcepto” virsnieci izturējušies toleranti, ja nu kādam sieviete armijā kā priekšniece nav gluži pa prātam, ko padarīsi – rīkojumi un lēmumi tāpat jāpilda. 23
Šaubu par izvēlēto profesiju Santai neesot. Arī pēc nedēļas vai ilgāka laika, ko nākas pavadīt mācībās reizēm pat ar 30 līdz 40 kilogramu smagu ekipējumu mugurā un dzīvot mežā bez jebkādām ērtībām, nenāk ne prātā mest plinti krūmos. Dzīve apstākļos, kad aukstumā jāpavada nakts tikai guļammaisā, kam pāri pārvilkts vien pārklājs pret mitrumu, trīs reizes dienā jāiztiek ar sauso pārtiku un jāiztur vēl citi militārā dienesta pārbaudījumi, nākot tikai par labu psiholoģiskajam rūdījumam.
– Jo ilgāk esi ārā, jo vairāk sāc novērtēt tādus sīkumus, ka viena jaka vēl palikusi sausa vai zeķu pāris izžuvis pa nakti. Kad atgriezies no meža, vari paskatīties uz savu dzīvi un lietām jau ar citu skatu un novērtēt to, kas ir, taču cilvēkiem šķiet, ka vajag vēl un vēl, domīgi spriež Santa.
Lai izturētu tādu armijas “brūķi”, jābūt pastāvīgi labā fiziskā formā, bet reizi gadā vēl jānokārto tā sauktie normatīvi, kas sievietēm tomēr noteikti vieglāki nekā vīriešiem. Piemēram, vīri skrien trīs kilometru distanci, bet dāmām noteikta divreiz īsāka trase, tāpat viņām mazākā skaitā jāatspiežas uz rokām un jāveic vēdera preses vingrinājums.
Ar fizisko formu leitnantei Morozovai viss kārtībā, pat vēl vairāk, jo kopš vidusskolas laika viņa nodarbojas ar svara bumbu celšanu. Vai, smagumu cilājot un vīrus komandējot, maz atliek vietas sievišķībai?
– Dienestā neidentificēju sevi kā sievieti, taču, jo ilgāk esmu armijā, jo vairāk košu apģērbu, augstpapēžu kurpes, rotas, frizūru man gribas ārpus dienesta, – atzīst Santa. Arī raksturu armijas dzīve esot ietekmējusi, viņa nosmaida – balss ar katru gadu kļūstot skaļāka un stingrāka.
