Ko ļaut pierakstīt dzīvoklī? Saeimā turpinās strīdi par jauno īres likumu 0
Pēc Saeimas deputātu ziemas brīvdienām vakar Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas pārstāvji turpināja apspriest jauno Dzīvojamo telpu īres likumprojektu. Bet likumprojekta gatavošana atkal pārvērtās pusotru stundu garās debatēs par vien dažiem likumprojekta pantiem.
Iznākumā no teju 90 otrajam lasījumam iesniegtajiem priekšlikumiem vakar komisijas deputāti paguva izlemt par sešiem vai septiņiem, pārējo atliekot vēl uz vienu nedēļu.
Vakar deputāti strīdējās par to, ko uzskatīt par īrnieka ģimenes piederīgajiem, kuriem būtu likumā noteiktās tiesības dzīvot īres dzīvoklī.
Piemēram, vai par īrnieka ģimenei piederīgu varētu uzskatīt arī viņa vecākus, cilvēkus, kuru ar īrnieku nesaista oficiāli reģistrēta laulība, viņu ārlaulībā dzimušus bērnus, radiniekus un citus. Deputāti strīdējās arī par to, vai izīrētājam būtu tiesības ierobežot īres dzīvokļa iemītnieku skaitu.
Daži deputāti domā, ka būtu jānoskaidro, kuri ir īrnieka ģimenei piederīgie, kuriem būtu ļauts dzīvot īres dzīvoklī, un kuri tādiem nebūtu pieskaitāmi. Citiem deputātiem liekas, ka tas nav nepieciešams, jo par īres dzīvokļa iemītniekiem un viņu skaitu jāvienojas izīrētājam un īrniekam.
Saeimas deputāte Regīna Ločmele-Luņova (“Saskaņa”) ierosina likumā uzskaitīt visas personas, kuras, viņasprāt, īrniekam būtu tiesības iemitināt īres dzīvoklī. Viņas ieskatā tie būtu īrnieka laulātais, bērni līdz 24 gadu vecumam, vecāki, kā arī citas personas, kuras atzītas par īrnieka ģimenei piederīgajām.
Savukārt Saeimas deputāts Andris Kazinovskis (JKP) uzskata, ka šāds uzskaitījums likumā neesot nepieciešams. Par īres dzīvoklī dzīvojošajiem, viņu skaitu un citiem īres līguma noteikumiem jāvienojas izīrētājam un īrniekam. Viņaprāt, valstij vispār nebūtu jāiejaucas privāti noslēgtajos īres līgumos.
Saeimas Juridiskā biroja pārstāve Lilita Vilsone nesaprot, kāds mērķis būtu noteikt ierobežojumu ar īrnieku kopā dzīvojošajiem bērniem līdz 24 gadu vecumam. Viņasprāt, šādu ierobežojumu varētu noteikt, izīrējot pašvaldībai, nevis privātīpašniekam piederošu dzīvokli.
Ar komisijas deputātu balsu vairākumu, Regīnai Ločmelei-Luņovai skaļi protestējot, viņas priekšlikums par uzskaitījumu tika noraidīts.
Deputāts Uldis Budriķis (JKP) un Arturs Toms Plešs (“AP”) domā, ka īres līgumam noteikti jāpievieno īres dzīvokļa nodošanas un pieņemšanas akts. Tajā būtu norādīts, kāda kustama manta dzīvoklī bijusi pirms izīrēšanas, kā arī komunālo pakalpojumu patēriņa uzskaites rādījumi.
Saeimas Juridiskā biroja pārstāve Lilita Vilsone uzskata, ka šāds dokuments ir bezjēdzīgs, tāpēc ka tas atkārtotu īres līgumā ietvertos noteikumus, par kuriem savā starpā jau vienojušies izīrētājs un īrnieks. Arī Saeimas deputāts Viktors Valainis (ZZS) spriež, ka likums nebūtu jāpiebāž ar dažnedažādiem birokrātiskiem noteikumiem, kurus, ja izīrētājs un īrnieks vēlas, var iekļaut viņu savstarpēji noslēgtajā īres līgumā.
Deputāti vienojās, ka īres dzīvokļa nodošanas un pieņemšanas aktu var pievienot līgumam, ja izīrētājs un īrnieks par to vienojas.
Saeimas Juridiskā biroja pārstāves Lilitas Vilsones ieskatā jaunais Dzīvojamo telpu īres likumprojekts pašlaik vērsts tikai vienā virzienā – kā ātrāk un vieglāk tikt vaļā no nevēlama īrnieka.
Vienlaikus jau pašlaik Rīgā desmitiem īres dzīvokļu stāv tukši. Viņas teiktais vēlreiz apstiprina denacionalizēto namu īrnieku paustās bažas, proti, jaunais likums, ja vien no tā neizsvītro sadaļu, kas skar viņus, nepārprotami paredz izlikšanu ātrāk un vienkāršāk nekā pašlaik.
Spriežot pēc jau divu Saeimas sasaukumu laikā gadiem ilgušajiem strīdiņiem, ļoti jāšaubās, vai jauno īres likumu tik drīz izdosies pieņemt.
