Foto: Karīna Miezāja

Padoms mežsaimniekam. Kas darāms, ja mežu spēcīgi skar sniegs vai ledus 0

Ziema katru gadu nebeidz pārsteigt ar dažādām dabas parādībām – ar neparastu mitrumu un siltumu. sniegputeņiem, vēju, apsarmojošiem kokiem. Diemžēl ne visi ziemas sagādātie pārsteigumi ir patīkami, un tādi noteikti nav slapjie sniegi un sasalstošais lietus jeb atkala, kas mežā izraisa snieglauzes un ledlauzes, sagādājot rūpes mežsaimniekiem.Kā veidojas šīs dabas parādības, un kā tās ietekmē mūsu meža īpašumu kvalitāti, stāsta AS “Latvijas valsts meži” izpētes vadītājs Indulis Brauners.


– Kas ir snieglauze un ledlauze?

– Lielākās sniega un ledus slodzes uz kokiem veidojas, kad apkārtējā gaisa temperatūra nokrišņu laikā (sarma, sniegs, slapjš sniegs, sasalstošs lietus) ir robežās no mīnus 3 līdz plus 1 grādam, parasti neliela vēja klātbūtnē. Šādos apstākļos sniegs ļoti labi pielīp pie koka stumbra un zariem. Snieglauze un sniegliece veidojas, sniegam uzkrājoties uz koku vainagiem – ja koka stumbrs vai zari nespēj to turēt, tie liecas vai lūst. Visbiežāk koki lūst, kad ir slapjš sniegs, jo sauss sniegs viegli nobirst, pārlieku vainagā neuzkrājoties.

Visām koku sugām vainagi nav simetriski, tas vairo sniega un ledus radīto bojājumu riskus. Priedei visizteiktāk zari ir nevienmērīgi izvietoti ap stumbru; kur vairāk zaru, tur sakrājas vairāk sniega vai ledus. Ja koks ir liels, to lauž, ja jauns – tad tikai liec. Priedei arī koksne trauslāka, tāpēc to biežāk lauž. Snieglauzei un atkalai ir pakļauti arī bērzi ar asimetrisko vainagu, ko vairāk liec, nevis lauž. Šo ainu bieži var vērot bērza audzēs, kas aug ceļmalās, un liektie koki veido arkas gar vai gandrīz pat pāri ceļam vai grāvim.< Atkala veidojas, kad līst lietus un ir zema temperatūra, kas lietus ūdeni momentāni piesaldē pie zariem, tos padarot arvien resnākus un smagākus. Var veidoties līdz pat 2 cm bieza ledus kārta ap pavisam tievu zariņu. Koka vainaga asimetrijai ir līdzīga loma kā snieglaužu gadījumā.
– Varat minēt piemērus par konkrētiem dabas parādību gadījumiem?

– Kopš uzņēmums strādā, ir bijušas divas lielas atkalas – Rēzeknes, kad stipri cieta bērza audzes, un Līvānu apkārtnē, kad tika postītas gan priežu, gan bērzu jaunaudzes. Tad arī veicām pētījumu par šo dabas parādību ietekmi uz tālāku koka augšanu pēc tam, kad sniegs vai ledus ir nokusis un koks atliecies atpakaļ. Kokam ilgstoši stāvot noliektam, tā garenšķiedras saplūkst jeb sa­plīst un kokam vairs nav spēka pacelties atpakaļ. Tika veikti pētījumi, līdz cik dziļam leņķim noliekušies un cik ilgi var stāvēt noliekti koki, jo to audi nogurst un veidojas deformācijas, tādējādi koks vairs neatliecas atpakaļ vertikālā stāvoklī. Atkalas laikā noliektiem kokiem bieži piesalst galotnes pie zemes vai to klājošā sniega sērsnas, radot kokam vēl lielākas grūtības pašam atliekties atpakaļ.

– Kurus mežus vai audzes vairāk ietekmē snieglauzes?

– Visvairāk no šīm dabas parādībām cieš bērzi un priedes – jaunaudzes un vidēja vecuma audzes. Visizturīgākā ir egle. Ja tā ir augusi labi apsaimniekotās audzēs, tad tai ir puslīdz simetrisks vainags, nodrošinot labāku noturību pret snieglauzēm, sniegliecēm vai atkalas bojājumiem. Zariem apsniegot, tie vertikāli noliecas, taču koka stumbrs saglabājas. Priežu un bērzu audzēs sasalušas augsnes apstākļos kā sniega un ledus bojājumus lielākoties novēro stumbra lūzumus vai liekumus, savukārt nesasalušas augsnes apstākļos var novērot vairāk koka izgāšanu ar visām saknēm, kas parasti raksturīgi eglei tās salīdzinoši seklās sakņu sistēmas dēļ. Jaunaudzes vieglāk pārcietīs šīs dabas parādības. Priede jaunaudzēs var tikt noliekta pat līdz zemei, bet pavasarī atliekties atpakaļ un turpināt augšanu. Jo koks ir vecāks, jo sekas ir neatgriezeniskākas. Bērza jaunaudzēs bojātos kokus var nozāģēt, lai no celma veidojas atvases, kas jau pirmajā gadā veidos 1,2–2 metrus garas atvases.

– Kā rīkoties, ja mežu ir spēcīgi skāris sniegs vai ledus?

– Ja ir neliela meža platība, var iet un purināt sniegu vai ledu no noliektajiem kokiem. Protams, lielās teritorijās tas nav izdarāms. Kalnu valstīs ar helikoptera radītu vibrāciju vai sprāgstvielām ierosina lavīnu nogruvumu, iespējams, līdzīga metode derētu arī apsnigušiem mežiem.

Pavasarī jāskatās mežaudze – ja koki ir piecēlušies stāvus, tad viss kārtībā, bet, ja līdz vasaras vidum joprojām ir noliekušies, tad bērzu jaunaudzes var atsēdināt uz celma jeb nozāģēt noliektos, kur no celma veidosies veselīgas atvases. Skuju koku audzēs bojātos kokus var nocirst un radušos atvērumus atstāt dabiskai atjaunošanai, veidojot jauktu koku audzi. Ja bojājumi ir lieli, var veidot rekonstruktīvo cirti – visu nocirst un stādīt no jauna.

Ja lieliem kokiem nolauztas tikai galotnes, protams, koks resnumā turpinās augt, bet vainags veidos jaunas, visdrīzāk vairākas galotnes un augšanā garumā atpaliks no citiem audzes kokiem. Ja koks nolauzts zem dzīvā vainaga līnijas, palikušais stumbenis un nolauztā vainaga daļa, cik drīz vien iespējams, izvācama no audzes, lai koksne nezaudētu kvalitāti un audzei nepiesaistītu kādus stumbra kaitēkļus, kas potenciāli var bojāt audzē palikušos kokus.

– Kādiem riskiem pakļautas audzes pēc dabas parādībām?

– Lielākais risks, kam pakļautas audzes pēc dabas parādībām, ir meža kaitēkļi, kas rada bojājumus lokāli, un sekas ir ievērojamas. Koku slimības var attīstīties ilgtermiņā – pa nolauztiem zariem koks var invadēties ar sēnes sporām, kas stumbrā var veidot trupes bojājumus. Tāpēc pavasarī, tiklīdz tiekam mežā, uzreiz aizvācam bojātos kokus un nolauztās galotnes. Ja postījumi ir mazi, var savākt pašu spēkiem, ja lielāki – var veidot kopšanas cirti, pie reizes no audzes izvācot ne tikai bojātos kokus, bet arī augšanā atpalikušos. Ja mežā būs liels skaits lielāku dimensiju lauztu zaru, galotņu un stumbru fragmentu – tas var izprovocēt mizgraužu vai lūksngraužu savairošanos. Kaitēkļu savairošanās ir cikliska, tā atkarīga gan no vides apstākļiem, gan no dabisko ienaidnieku ietekmes. Ja meža postījumi sakrīt ar kaitēkļa populācijas pieauguma fāzi un bojātie koki no mežaudzēm netiek laikus izvākti, var notikt tā masveida savairošanās, radot papildu postījumus nebojātajās audzēs vai to daļās. Nesavākti bojātie koki ir vieta kaitēkļu attīstībai.

Bojātie koki ir koksne, un tās savākšana ir saimniecisks lēmums, kas sakrīt ar kaitēkļu jautājuma risināšanu. Jo pavasarī ātrāk savāks koksni un lielāku dimensiju zarus, kas izdala terpēnus – smaržas, kas pievielina kukaiņus –, jo mazāks risks, ka kukaiņi savairosies. Zari nav jādedzina, tos var savākt kā enerģētisko koksni. Lauztos zarus var salikt arī pievešanas ceļos vai vienkārši pieplacināt tuvāk zemei, lai tie ātrāk nobružājas un apaug un nav vairs piemēroti kaitēkļiem. Jo vairāk miza būs nobružāta, jo kaitēklim būs mazāk iespēju izveidot tur savas ejas.

– Vai snieglauzes un atkala ietekmē koksnes kvalitāti?

– Ja koks neatliecas atpakaļ, tad paliek līks stumbrs. Otrs faktors ir sarautās koksnes šķiedras, sazāģējot dēli no lauzta stumbra, tas var būt šķēpeļains vai pat var sadalīties vairākās daļās. Tikai liektiem kokiem, īpaši jauniem, ja tie laikus atliekušies atpakaļ un turpina augt taisni, dabas parādību ietekme nākotnē vairs nav konstatējama.

– Kādus darbus var veikt preventīvi, lai mazinātu snieglaužu un atkalas ietekmi mežaudzēs?

– Svarīgākais darbs ir jaunaudžu kopšana – jo stumbrs būs kvalitatīvāks un ar atbilstošu garuma un caurmēra attiecību, jo tas būs izturīgāks pret dabas parādību ietekmi. Ja koks būs audzis labvēlīgos apstākļos un laikus būs veikta jaunaudžu un sastāva kopšanas cirte, vainags būs regulārs, līdz ar to iespējamo bojājumu risks būs mazāks. Nekoptās audzēs koki ir izstīdzējuši, vārgi, vainagi bieži ir asimetriski, kas ir priekšnosacījums, lai koki vairāk ciestu no sniega vai atkalas.

Lielāks dabas parādību bojājumu risks ir arī svaigi koptās audzēs, bet jau pēc viena veģetācijas perioda koki nostiprinās un kļūst noturīgāki. Tāpēc jaunaudzes, kurās kopšanas cirtes veiktas rudenī un ziemas periodā, ir vairāk pakļautas snieglaužu, snieglieču riskam.

Aicinājums mežu apsaimniekot nevis kā akcijas pasākumu, bet kā plānotu darbu kopumu. Ja ir vairākas jaunaudzes, kas pakāpeniski stādītas, dabas parādību risku var mazināt, kopjot katru jaunaudzi citā gadā un veicot darbus atbilstošā laikā. Kopts mežs ir noturīgāks pret nozīmīgākajiem riskiem, ja vien mērķis ir saimnieciski meži. Ja ir cits mērķis meža audzēšanai, tad lielāks vai mazāks līku koku skaits nemaina būtību…

Žurnāla “Agro Tops” decembra numurs.
Žurnāla “Agro Tops” decembra numurs.

Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Laukos
Lauksaimniecības un mežsaimniecības kooperatīvi var pieteikties inovāciju balvai
17 stundas
Ieva Ēvalde
Laukos
Eiropā aizliegti – pie mums delikatese. Latvija ir teju vienīgā valsts, kur galdā ceļ nēģus 27
1 diena
LA
Laukos.lv
Laukos
Kur jūs bijāt, kad es biju mazs un man bija jāravē garās biešu vagas? Latvijā radīts pirmais robots, kas izravē nezāles 6
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Ziema tuvojas – naktī termometra stabiņš krietni noslīdēs
2 dienas
Kate Šterna
Medības
Vilki uzbrūk biežāk: cik ļoti plēsēji mūs apdraud? 7
3 dienas
SD
Sandra Dieziņa
Laukos
Latvijas sieram zelts Anglijā. Kur un kā top siers gardēžiem 15
3 dienas
AJ
Anita Jaunbelzere
Laukos
Kādas aktivitātes tiek plānotas, lai meža īpašniekiem samazinātu birokrātisko slogu? 1
3 dienas
LE
LETA
Laukos
Zivsaimniecības varēs pieteikties uz papildu desmit miljonu eiro lielu atbalstu
4 dienas
AJ
Anita Jaunbelzere
Laukos
“Kad pēc gadiem skaistie priežu meži gar jūras malu kļūs nepievilcīgi, meklēsim vainīgos!” Jānis skaidro meža likumus 16
4 dienas
VB
Valija Beluza
Laukos
“Pēc gardajām zivīm pat pāri žogam rāpjas pakaļ!” Oskars – kapteinis sestajā paaudzē 1
5 dienas
LA
Laukos.lv
Laukos
Aptauja: 89% iedzīvotāju ir svarīgi, lai bērni skolās un bērnudārzos ēd kvalitatīvus vietējos produktus 3
5 dienas
LE
LETA
Laukos
FOTO. Valmierā atklāj inovatīvu šķeldas katlumāju, kādu citur Latvijā neatrast 2
5 dienas
IS
Ilmārs Stūriška
Ziņas
sportiskais rūdījums palīdzēja pret bandītiem. Dainis Bremze par karjeru un trakajiem 90. gadiem 1
1 stunda
LE
LETA
Veselam
Reģistrēti 115 jauni Covid-19 gadījumi, bet miruši trīs sasirgušie
1 stunda
AD
Artis Drēziņš
Ziņas
Smago nepamanīja. Pensionāres Ausmas melnais punkts uz ceļa un dzīvē 2
5 stundas
LE
LETA
Ziņas
Laikapstākļus noteiks plaša ciklona siltais sektors. Cik silts laiks gaidāms?
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
Veikta krāpšana lielos apmēros. Atklāj, kādā jomā darbojies shēmā iesaistītais uzņēmums 1
2 stundas
VB
Valdis Bērziņš
Ziņas
Pasaule neiztur Covid-19 pārbaudījumu 1
4 stundas
OZ
Olafs Zvejnieks
Ziņas
Sociālie uzņēmēji nav čīkstētāji par to, cik viss ir slikti. Viņi ir darītāji! 2
5 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Olga Rajecka: “Bērns ir vislielākā laime, kas sievietei vien var būt!”
2 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Pēc veikala “Depo” apmeklējuma – uz slimnīcu. Apsardze zvērīgi pārmāca vīrieti bez sejas maskas 100
1 diena
GN
Gints Narogs
Stāsti
Dēla dēļ izvēlas Nīderlandi. Saruna ar bijušo valstvienības hokejistu Jāni Spruktu 3
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Pirmais sniegs šoruden! Soctīklotāji dalās ar ziemīgajiem iespaidiem 1
23 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Ballīte beigusies! Policija “šturmē” kādu nelegālu izklaides vietu Rīgā un to slēdz 24
2 dienas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Aktrise Rēzija Kalniņa veikusi ģenētisko testu: kāpēc viņa to darīja? 12
3 dienas
LA
LA.LV
Stāsti
VIDEO. Baiba saslima jau martā, pēc grūtas cīņas ar Covid-19 viņa izveseļojās: “Plaušas sāp tā, ka tu raudi…” 16
2 dienas
ĀR
Ārija Rudlapa
Praktiski
Stāda kokus un krūmus, novāc vēlos sakņaugus. Kas darāms dārzā no 19. līdz 25.oktobrim
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Samanta Tīna skarbi nokritizē fitnesa skaistuli Jutu Valdmani: kā tāda kaķu vecene! 9
2 dienas
LE
LETA
Veselam
Pētījums: roku dezinfekcijas līdzekļi ar etanolu Covid-19 vīrusu iznīcina 15 sekundēs 4
2 dienas
LA
LA.LV
Kokteilis
Atbildība šodien tev var likties visai smaga nasta… Horoskopi 20.oktobrim 2
19 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
Pieskaņojies dabas ritmam! Veiksmes kalendārs no 19. līdz 25.oktobrim
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieki – Leonīds un Leonīda
11:30
LE
LETA
Veselam
Reģistrēti 115 jauni Covid-19 gadījumi, bet miruši trīs sasirgušie
11:17
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Magones vīrs Žanis nonāk konfliktā ar ierēdņiem: ” Jums ir nauda? Iedosiet man naudu?” 2
10:59