Latvijai Briselē būs jācīnās par katru centu! Kulbergs nosauc galvenās prioritātes 55
Latvijai sarunās par nākamo Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetu jāpanāk papildu finansējums austrumu flanga valstīm un konkrēts finansējums dzelzceļa projektam “Rail Baltica”. To pirmdien pēc koalīcijas sadarbības sanāksmes uzsvēra Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS), informējot par Latvijas galvenajām prioritātēm gaidāmajās sarunās Briselē.
Kulbergs norādīja, ka šonedēļ plānotā brauciena uz Briseli būtiskākais jautājums ir nākamais ES daudzgadu budžets.
Pēc Kulberga teiktā, Īrija kā prezidējošā valsts aizvadītajās brīvdienās nākusi klajā ar savu redzējumu par nākamā budžeta veidošanu.
Viena no Latvijas prioritātēm ir papildu finansējums austrumu flanga valstīm. Kulbergs skaidroja, ka šajā jautājumā izveidota koalīcija ar pārējām Baltijas valstīm, Somiju, Poliju un Rumāniju. Tomēr Īrijas piedāvājumā šis atbalsts vēl neesot nostiprināts, tāpēc būs jācīnās, lai panāktu papildu finansējumu Baltijas valstīm un Polijai saistībā ar robežu ar agresorvalsti.
Briselē paredzētas arī trīs Baltijas valstu līderu sarunas ar ES pārstāvjiem par “Rail Baltica” finansējumu. Kulbergs atgādināja, ka Baltijas valstis ir parakstījušas kopēju dokumentu par projekta finansēšanas jautājumiem. Politiķis uzsvēra, ka Baltijas valstis vēlas, lai nākamajā projektam būtu paredzēts konkrēts finansējums, nevis tas tiktu piešķirts pa daļām.
Vēl viens sarunu jautājums būs Krievijas graudu tranzīts, par kuru trīs Baltijas valstis ES plāno paust vienotu pozīciju, norādīja Kulbergs.
Kā ziņots, Eiropadomē, kas notiks 15. oktobrī un 16. oktobrī, Latvija iestāsies par Ukrainas aizsardzības spēju stiprināšanu un atbalstu enerģētikas sektora noturībai, ņemot vērā Krievijas uzbrukumus kritiskajai infrastruktūrai un ziemas sezonas tuvošanos, izriet no Ārlietu ministrijas (ĀM) sagatavotā informatīvā ziņojuma, kas pieejams Tiesību aktu projektu portālā.
Eiropas Savienības (ES) valstu vai to valdību vadītāju sanāksmes sadaļā par Ukrainu un Krieviju galvenā uzmanība būs veltīta visa veida atbalstam Ukrainai, it sevišķi ar skatu uz tuvojošos ziemu un enerģētikas sektora stiprināšanu.
Plānota dalībvalstu līderu diskusija par to, kā nodrošināt Ukrainas finansēšanas vajadzības. Līderi turpinās diskusiju arī par spiediena politikas, tai skaitā sankciju pret Krieviju, stiprināšanu.
Latvija iecerējusi uzsvērt, ka ES jāstiprina visaptverošs atbalsts Ukrainai, sniedzot Ukrainas vajadzībās balstītu militāro, finansiālo un humāno palīdzību. Tāpat Latvijas ieskatā jāturpina sankciju noteikšana Krievijai un tās atbalstītājiem, īpaši vēršoties pret Krievijas spēju ražot ballistiskās raķetes un pretgaisa aizsardzības sistēmas, kā arī bezpilota lidaparātus.
Eiropadomē iecerēta diskusija par konkurētspēju, kurā plānots izvērtēt līdz šim panākto progresu “Viena Eiropa, viens tirgus” ceļa kartes ieviešanā, tajā skaitā vienkāršošanā. Diskusijas plānotas arī par enerģijas cenām, kā arī par ES ārējo konkurētspēju.
Tāpat paredzēta diskusija par Īrijas prezidentūras sagatavoto ES daudzgadu budžeta 2028.-2034. gadam sarunu ietvara dokumentu, kas tiks publicēts pirms Eiropadomes.
Eiropadomes diskusijā par Tuvajiem Austrumiem uzmanība būs vērsta uz Irānu, situāciju Hormuza šaurumā, Jemenā, Gazā, Rietumkrastā un Libānā. Gaidāms, ka ES valstu vai to valdību vadītāju sanāksmē izvērtēs progresu ES aizsardzības “Gatavība 2030” ceļa kartes ieviešanā, it īpaši ņemot vērā Krievijas arvien agresīvāko rīcību pret ES dalībvalstīm.
Plānots, ka Latvija vērsīs uzmanību uz vajadzību paātrināt kopīgo ES darbu pie aizsardzības “Gatavība 2030” mērķiem, tai skaitā ieviešot austrumu flanga stiprināšanas projektus bez kavēšanās. Latvijas ieskatā ES nebūs konkurētspējīga, ja tā nepaaugstinās aizsardzības spējas, drošību un izturētspēju.
Galvenie uzsvari līderu diskusijā par migrāciju būs esošā tiesiskā ietvara ieviešanas turpināšana un ārējo robežu stiprināšana, tai skaitā pilnveidojot spējas efektīvi paredzēt un reaģēt uz migrantu instrumentalizācijas gadījumiem, kā arī solidaritātes paušana Spānijai, sekojot vasaras notikumiem Seutā.
Latvija iecerējusi atzīmēt, ka migrantu instrumentalizācija turpina radīt drošības izaicinājumus dalībvalstīm, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju, īpaši Latvijai, tāpēc, pastiprinoties spiedienam uz robežām, jāstiprina ES ārējā austrumu robeža un tam jāparedz ES finansējums.
Plānota arī diskusija par ES paplašināšanos un iekšējām reformām. Eiropadomes secinājumu projektā iekļauti arī jautājumi par Arktikas reģionu un drošāku digitālo sfēru. Latvija atbalsta nopelnos balstītu ES paplašināšanās procesu, taču uzsver, ka būtiska ir kandidātvalstu atbilstība kopīgajām Eiropas vērtībām, ne tikai tehniska kritēriju izpildīšana. Tāpat Latvija iestāsies par atlikušo ES sarunu klasteru atvēršanu ar Ukrainu un Moldovu pēc iespējas ātrāk.
