Ko stādīt zemē, kur pagājšgad auga asteres? 0
Asterēm postoša var būt stublāju pamatnes fuzariālā puve un vīte. Šīs bīstamās slimības ierosinātāji augsnē saglabājas ļoti ilgi, tāpēc stingri jāievēro augu maiņa. Asteres vēlams katru gadu stādīt citā vietā. Sākotnējā audzēšanas vietā jebkurš asteru dzimtas augs var atgriezties tikai pēc 5 – 8 gadiem.
Pēc asterēm sekmīgi var audzēt visus dārzeņus. Ja augsni ielabo ar dažādiem mēslošanas līdzekļiem, tajā var audzēt kultūraugus, kas labi izmanto organisko mēslojumu, – kāpostus, gurķus, ķirbjus, kabačus, patisonus, puravus, selerijas.
Otrajā gadā pēc organiskā mēslojuma iestrādes labi aug kartupeļi, burkāni, kāļi, bietes, pētersīļi, rutki. Trešajā gadā audzē zirņus, pupas, dārza pupiņas.
Labi priekšaugi, kā arī zaļmēslojuma augi ir ziemas rudzi. Tie samazina patogēnu aktivitāti augsnē, tādējādi uzlabojot kultūraugu augšanas apstākļus. Ja augsnē iestrādāts nesadalījies organiskais mēslojums, asteres vairāk slimo, tāpēc labāk tās stādīt otrajā gadā pēc kūtsmēslu došanas. Augsne noteikti jākaļķo, lai tā būtu viegli sārmaina (pH 6 – 7). Sējai jāizmanto kodinātas kvalitatīvas sēklas. Ja sēklas ievāc paši, tad tikai no atlasītiem veselīgiem un skaistiem mātesaugiem. Labi iekoptās, barības vielām bagātās augsnēs asterēm attīstās lielas, dekoratīvas ziedkopas.
