Valdis Krastiņš: Latvija uznesusi mākslas Himalajos augstākā līmeņa diriģentu un dziedātāju vārdus. Ko mums pateica Vīnes filharmoniķi? 0
Valdis Krastiņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirmajā janvārī notika tradicionālais Vīnes filharmoniķu Jaungada koncerts, kurš šogad ieguva īpašu nozīmi – tas notika no klausītājiem tukšā zālē. Pati zāle ir lieliska, ar ļoti labu akustiku, un tomēr…
Katrs, kurš darbojies uz skatuves publikas priekšā, zina, ka priekšnesuma laikā no klausītājiem uz mūziķiem vai aktieriem plūst abpusējas, noslēpumainas strāvas, kas palīdz atraisīties un pacelties pāri ikdienai.
Šoreiz diriģentam Rikardo Muti nācās muzicēt bez šī netveramā, tomēr gauži reālā publikas atbalsta. Un maestro Muti parādīja, ka viņš to spēj, it īpaši Vīnes orķestra atsaucības dēļ.
Netaisos rakstīt recenziju par šo koncertu, bet pakavēšos pie R. Muti ļoti nozīmīgās uzrunas pēc koncerta. Pirms tam jāpasaka daži vārdi par orķestri un diriģentu.
Nedomāju, ka šādu koncertu varētu sekmīgi sarīkot kur citur: skaistā Vīne ir ne tikai pārbagāta ar mūzikas tradīcijām, bet tās iedzīvotāji sevī nes īsto valša izjūtu, kura paceļas pāri ikdienišķajam valša “umpapā” ritmam.
Tas bija skaidri jūtams filharmoniķu spēlē. Bet R. Muti pieder tai diriģentu paaudzei, kura lepojas ar Klaudio Abado, Marisa Jansona un citu diriģēšanas mākslas milžu vārdiem.
Tā ir “vecā gvarde”, kura diemžēl pamazām izgaist. R. Muti savā garajā mūžā piedzīvojis asu konfliktu ar Milānas “La Scala” operteātri, skarbi uzstājies pret Itālijas valdības mēģinājumiem ietaupīt uz kultūras, tātad arī mūzikas mākslas rēķina.
Diriģents savā pēckoncerta uzrunā blakus tradicionālajiem Jaungada vēlējumiem runāja par mākslas un it īpaši mūzikas ļoti lielo lomu cilvēces dzīvē.
Vēršoties pie deviņdesmit valstu – pārraides dalībnieku – klausītājiem, Rikardo Muti aicināja nepieļaut ilgi kopto un loloto mūzikas mākslas tradīciju iznīkšanu pandēmijas apstākļos.
Viņa mutē tas skanēja sevišķi pārliecinoši, jo – nepievilsim sevi – neklātienes muzicēšana ir tikai ielāps uz lēni irstošā mākslas paklāja. Dziļi respektēju tos, kuri šos ielāpus liek, tomēr…
Latvija uznesusi mākslas Himalajos augstākā līmeņa diriģentu un dziedātāju vārdus, bet pamatā šiem sasniegumiem ir parasta lauku skoliņa ar savu mūzikas apmācību un vajadzīgs atbalsts arī materiālā ziņā, lai pandēmija nepārrautu ilgi veidoto apmācības ķēdi.
To atgādināja maestro Muti uzruna smalkajā zālē pēc smalkā koncerta.
