Ko zaudē krievu bērni 3
Man ir 77 gadi, un es esmu sašutis. 1941. un 1949. gadā no Latvijas uz Sibīriju izveda ap 20 tūkstošus skolas bērnu. Tagad krievi un Krievija prasa Latvijā skolas krievu valodā. Bet es jautāju krievam Latvijā un krievam Krievijā. Kur latvietim Sibīrijā bija skolas latviešu valodā? Mums teica: ir skolas krievu valodā un mācies krieviski. Latvieši tika pārcelti par divām klasēm zemāk, bet viņi bija prasmīgi skolēni, skolotāji un pati skola lepojās. Klasē bijām piecu tautību bērni – krievi, ukraiņi, Pievolgas vācieši, latvieši un kazaki, visi mācījās krievu valodā.
Es “Latvijas Avīzē” lasīju Ilzes Kuzminas rakstu “Krievu bērni mācās latviešu skolā” (13.02.2014.). Prieks, ja dzīvo Latvijā, mācies latviešu valodu! Beigsi vidusskolu, varēsi mācīties augstskolā, varēsi kļūt Latvijas pilsonis. Bet man sirdī ir rūgtums. Ko jūs zaudējat, mācoties latviešu skolās? To pašu, ko es Sibīrijā, mācoties krievu skolā. Savas tautas literatūru un kultūru. Jā, es mācījos un zinu Puškinu, Ļermontovu, Ņekrasovu, Tolstoju, Gogoli, bet es nezinu Raini, Aspaziju, Blaumani, brāļus Kaudzītes, Upīti un citus. Mums Sibīrijā bija liegts atgriezties Latvijā, mācīties dzimtajā skolā, bet kas liedz krievu bērnam atgriezties Krievijā, mācīties krievu literatūru, krievu kultūru?
1954. gada vasarā Sibīrijā atbrīvoja bērnus līdz 14 gadu vecumam. Un tad daudzi teica Sibīrijai sveikas. Atgriezās Latvijā pie radiem un mācījās latviešu skolās, tajās pašās klasēs kā Sibīrijā.
Nē, es neturu ļaunu prātu un es nedzenu prom krievu bērnus. Bet padomājiet paši, ko jūs zaudējat.
