Kristaps Pētersons
Kristaps Pētersons
Foto – Elīna Semane

Komponēt filmu. Saruna ar akadēmiskās laikmetīgās mūzikas komponistu Kristapu Pētersonu 0

No 3. līdz 31. martam teju mēneša ietvaros norisināsies “Latvijas Jaunās mūzikas dienas”, ko jau astoto gadu organizē Latvijas Komponistu savienība. Starp visdažādākajām gaumēm un spektriem ar savu pirmatskaņojumu “Ziema” piedalīsies arī akadēmiskās laikmetīgās mūzikas komponists Kristaps Pētersons. Mākslinieks skaņdarbu raksturo kā skanošu filmu ar elektronikas piesitienu. To, cik mainīgs ir bijis ceļš līdz “Ziemai” un cik neparedzams tās tapšanas posms, sarunā stāsta Kristaps.

Saistība ar festivālu komponistam neesot pirmo reizi, pirms dažiem gadiem viņš bijis šī festivāla mākslinieciskais vadītājs. Taču darbs Latvijas Nacionālajā simfoniskajā orķestrī un “Kremerata Baltica”, kas bieži atradās koncerttūrē, nepieļāva pietiekamu klātesamību. Komponists ar smaidu atceras: “Tas bija ļoti interesants un iedvesmojošs laiks.” Tas, ka “Latvijas Jaunās mūzikas dienas” neklasificē autorus pēc pieredzes un tam raksturīga demokrātiska attieksme pret māksliniekiem, šķiet simpātiski arī Kristapam. Noliekot blakus dažādu paaudžu autorus, tie cits citu papildina, tāpēc esot interesanti pavērot, kādas ir ne tikai atšķirības, bet arī kopējās lietas kā mūzikas lielmeistariem, tā jaunāko paaudžu autoriem.

Šoreiz uz dalību festivālā mākslinieku aizveda kameransamblis “Trio Art-i-Shock”. “Pagājušajā gadā bija koncertprogramma, kurā viņas vēlējās aprakstīt gadalaiku tēmu. Uz mani krita tieši ziemas gadalaiks. Mūziķes bija uzrunājušas piecus komponistus, un tā nu sanāca, ka viens gadalaiks kļuva lieks, tāpēc nolēmām, ka pārcelsim manu skaņdarbu uz šo festivālu, kurā viņas bija uzaicinātas spēlēt.” Lai gan astronomiskā ziema ir teju galā un pavasaris klauvē pie loga, Kristapa “Ziema” tikai vēl plāno iekarot muzikālos apvāršņus. Komponists artistiskajam “Trio Art-i-Shock” mūziku rakstījis jau iepriekš. Iespējams, šo mūziķu vienojošais elements ir absolūta perfekcija, jo, kā arī pats mākslinieks atzīst, viņas ir profesionālas un darbu vienmēr paveicot kārtīgi, par to šaubu neesot.

Lai arī paša skaņdarba rašanās ir neordināra un tā priekšvēsture esot visnotaļ gara, Kristaps to nekautrējas stāstīt. “Sākotnēji, virzoties pēc astronomisko ziemas dienu skaita, dienasgrāmatas formā vēlējos uzrakstīt mazu miniatūru ciklu, kur katrai dienai būtu sava vieta. Taču, rakstot mūziku, vienīgā mūzika, kas man skanēja galvā, bija ļoti popsīga, bet nekas cits prātā nenāca. Tad nu man nācās pārskatīt savu uzstādījumu par dienasgrāmatas formu un pilnībā to pārmainīt uz to, kas veidojas tagad.” Ja reiz tā ir popmūzika, kas sliecas uz zināmu glamūru, tad, no šī skatupunkta, spilgtākā ikona, bez šaubām, ir Merilina Monro, kura, jāatzīst, ar savu pievilcīgi vēso personību diezgan labi piestāv ziemai un kuras balsi savā skaņdarbā ievīs arī Kristaps. “Plānoju no kinofilmām izgriezt viņas runu. Protams, dažkārt problēmas sagādā tas, ka skaņu celiņiem klājas pāri mūzika un vides trokšņi. Ar to man būs jāstrādā – jāņem materiāls un jāmēģina savīt kopā ar savējo.” Taču nosaukums “Ziema” joprojām nodarbina komponista prātu… “Doma ir sekojoša – tā būs skanoša filma, proti, skaņdarbs, kura darbība notiek ziemā. Tai būs savs mikrosižets. Es gribu darīt to, kas man pašam ir interesanti. Un saistībā ar ziemu interesanti man šķiet tieši sadzīves trokšņi. Kad tos ieraksta, reizumis var ļoti viegli noteikt, kāds ir avots, kāda ir trokšņa nozīme. Savukārt citreiz, piemēram, ierakstot, kā slida slīd pa ledu, brīdī, kad noņem attēlu, skaņa pati par sevi kļūst absolūta un var aizvest šķietami pilnīgi citā virzienā, nekā tas ir dabā. Tajā brīdī skaņa kļūst par abstrakciju un ar to var strādāt kā tīru, muzikālu parādību.” Sarunā ar Kristapu nonācām pie secinājuma, ka ir daudz skaņu, kas nepārprotami raksturo gadalaiku… Piemēram, šņaukāšanās un šķaudīšana ziemai diezgan labi piestāvot. Izmantojot šīs skaņas, Kristaps mēģinās izstāstīt savu stāstu, kā pats to dēvē “skanošā īsfilmā”, kuras garums solās būt aptuveni 15 līdz 20 minūtes. Domājot par šo formātu, prātā aust teju visiem zināmie Antonio Vivaldi “Četri gadalaiki” – spilgti ilustratīvi un tēlaini, un to ainas ir burtiski redzamas. Arī Kristapa mērķis ir radīt izteikti vizuālu skaņdarbu. Skaistums ar mūziku esot tāds – tā ir abstrakta māksla, un katrs savā iztēlē var uzbūvēt savu ideālo ainavu, ko konkrētā mūzika izraisa. Katram tā esot savādāka – tieši te slēpjoties mūzikas lielākais spēks. Līdzīgas fantāzijas un vizuālās interpretācijas klausītājos raisīšot arī komponētā īsfilma “Ziema”. Pie šī darba strādājot, mūziķis saprata, ka tam noteikti nepieciešama arī kāda elektroniska nots, tāpēc kopā ar dāmu “Trio Art-i-Shock” pieaicināts tika arī DJ Monsta, kas šo muzikālo abstrakciju paspilgtinās vēl vairāk.

Tā kā šogad festivāls īpaši izcels 20. un 21. gadsimta komponistus – jubilārus, atsauces uz tiem būs manāmas arī “Ziemas” pirmatskaņojumā. Kristaps apgalvo, ka asociācijas ar Raimondu Paulu, kā arī Imantu Kalniņu noteikti būšot saklausāmas. “Tā ir tā akustiskā vide, kas mums nemitīgi ir apkārt – gan kafejnīcās, gan veikalos, un tā iesēžas kaut kur mūsu zemapziņā. Tā nu sanācis, ka arī šobrīd kaut kas līdzīgs aust prātā.”

Kad runājam par komponēšanu, Kristaps atklāj, ka uz radošajiem procesiem raugās līdzīgi kā Volts Disnejs, kopā ar komandu veidojot savas filmas. “Man patīk strādāt pēc principa, ka sākotnēji ir sapņu zona, kurā cilvēks drīkst fantazēt pilnīgi brīvi. Viss, kas nāk prātā, tiek akceptēts bez jebkādiem ierobežojumiem. Tikai pēc tam, kad process ir noslēdzies un iegūts zināms daudzums ar materiālu, var skatīties, kuras lietas savā starpā sasaucas un veido iekšēju loģiku. Šādi strādājot, var rasties daudz paradoksu, un, kad šie loģiskie savienojumi izkristalizējas, paradoksi nekur nepazūd, bet iepīti tīklos paši sāk veidot savu stāstu. Līdz ar to stāsts veidojas interesants.” Komponists ar “Ziemu” joprojām atrodoties sapņu zonā un sev neko neliedzot, viss, kas ienāk prātā bez jebkādiem racionāliem izskaidrojumiem, – der. To, kā Kristaps būs atšķetinājis “Ziemas” mīklu, klausītāji varēs uzzināt, dodoties uz festivālu “Latvijas Jaunās mūzikas dienas” un piedzīvojot sakomponētās īsfilmas pirmizrādi.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
“Paldies, Latvija! Tev mani nevajadzēja. Kopš šodienas es Latvijā būšu ciemiņš” – Gobzems atvadās
VIDEO. Neapmierināta kaimiņiene “nopļauj” jaunā pāra kāzas
Zināms, cik ilgs būs Latvijā gaidāmais karstuma vilnis, kas sāksies Jāņos
Cik ilgi šādu kara tempu un intensitāti var izturēt Ukrainas armija? Atbild Rajevs
Rīgas dome atklāj, kas turpmāk notiks ar Vanšu tiltu
Lasīt citas ziņas
Rīgas dome atklāj, kas turpmāk notiks ar Vanšu tiltu
IZM rosina vēl vairāk samazināt speciālās izglītības iestāžu skaitu
“Paldies, Latvija! Tev mani nevajadzēja. Kopš šodienas es Latvijā būšu ciemiņš” – Gobzems atvadās
FOTO. Pašmāju slavenības rotājas un svin Līgo svētkus
Cepts jāņusiers ar sēnēm – sātīga un garda uzkoda
23:14
Vai var izmazgāt pieneņu traipus?
22:34
Alkohols smadzenes sasniedz 30 sekunžu laikā. Kā tas ietekmē katru mūsu orgānu?
21:15
Vai latviešu brīvprātīgie karavīri Ukrainā svinēja Jāņus? “Par mājām atgādina pie sienas pieliktais Latvijas karogs”
Cik ilgi šādu kara tempu un intensitāti var izturēt Ukrainas armija? Atbild Rajevs
Atis Klimovičs: Savienība starp Lielbritāniju, Poliju, Ukrainu un trim Baltijas valstīm – nav peļama ideja!
Jūlijā un augustā ar gāzes pieejamību būšot lielas problēmas. Vai tā ir patiesība? Atbild ekonomikas ministre
Kā Jāņu nakts pagāja ugunsdzēsējiem un glābējiem?
ES piekrīt piešķirt Ukrainai un Moldovai kandidātvalsts statusu
Pieci eiro dienā vai mēnesī? Kā jauniešus radināt pie finanšu pratības?
Sestdien laiks kļūs karstāks
Vai no alus tiešām var izaugt “alus vēders”?
VIDEO. Ko par latviešiem ārzemēs stāsta mirušo piemiņas kultūra?
Latvijas uzņēmumi neprasa striktu darbinieku atgriešanos birojos, tā vietā izvēloties jauktu modeli
Pirmajā svētku brīvdienā policija apturējusi 31 autovadītāju alkohola reibumā
4 gardu ēdienu receptes pāri palikušajam Jāņu sieram
Inga Akmentiņa-Smildziņa: Skolotājiem un vecākiem jāmācās veidot cieņpilnas attiecības
VIDEO. Aleksandrs Lukašenko pie sevis ciemos uzaicinājis gubernatorus: viesi spiesti vakariņot pie galda, uz kura atrodas… suns
Darbu plānošana pēc Austrumu horoskopa no 21. līdz 26.jūnijam
Emīls, Egita un Monvīds – šīs dienas gaviļnieki. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
Megana Mārkla pēc viesošanās Londonā gaužām neapmierināta ar 96 gadus vecās karalienes Elizabetes II “uzvedību”
VIDEO, FOTO. “Tu esi mans varonis!”: Holivudas aktieris Bens Stillers devies uz Ukrainu, lai satiktu tur Zelenski
Mūsējie uzvar īpašā auto rallijā Dānijā
Tukuma pusē teju par 40% varētu pieaugt siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifs