Vai gāzes apkures katli paliks pagātnē? 2
Ir dzirdēts, ka šogad vairs nevarēs dzīvokļos un mājās uzstādīt parastos gāzes apkures katlus, bet tikai kondensācijas tipa katlus. Ko likumdošana par to saka? A. BALDONĒ
AS “Latvijas Gāze” sabiedrisko attiecību daļas runasvīrs Vinsents Makaris apgalvo, ka dūmu nav bez uguns, bet cēlonis ir ES Regula Nr. 813/2013 šo iekārtu energoefektivitātes paaugstināšanai. Ministru kabineta 2004. gada 22. aprīļa noteikumi Nr. 416 par ūdenssildāmajiem katliem jau atzīti par spēku zaudējušiem, tiesa gan, no 2015. gada 26. septembra, bet jaunais tiesiskais regulējums attiecas tikai uz ražotājiem, kuru komercdarbība saistīta ar telpu sildītāju un kombinēto sildītāju laišanu tirgū un/vai nodošanu ekspluatācijā, kā arī uz izplatītājiem, kas nodrošina šo iekārtu pieejamību tiešajiem lietotājiem. Tātad ierastie gāzes apkures katli kļūst par vēsturi, kaut gan uzstādītos neviens neaizliedz lietot, un šim pavērsienam ir dzelžaina loģika.
Gāzes apkures katls kalpo vidēji 10–15 gadu. Tad tas jau ir morāli novecojis un vairs nevar lepoties ar ekonomiskumu. Mūsdienu apstākļiem vispiemērotākie ir kondensācijas tipa katli. To būtiskākā priekšrocība – iespēja apsildē izmantot arī ūdens tvaikus, kas parasti kopā ar dūmgāzēm aizplūst skurstenī. Šajā variantā tie kondensējas iekārtā un iegūtais siltums paliek sistēmā, tādējādi paaugstinot katla efektivitāti. Kondensācijas tipa katli jo īpaši piemēroti tur, kur zema apsildes temperatūra – telpās ar lielākiem radiatoriem, ar siltajām grīdām. Ar smagajiem čuguna radiatoriem, kas paredzēti augstai temperatūrai, ekonomija ir nedaudz mazāka.
Diemžēl kondensācijas katlu cena ir aptuveni divreiz augstāka nekā tradicionālajiem, taču speciālisti mierina, ka šī starpība var atpelnīties jau 2–3 gados.
