Kā pandēmijas apstākļos tuvināties Ziemassvētkos ar kaimiņiem – sadziedāties no balkoniem 4
Ieva Alberte, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ziemassvētki ir nolaupīti – kopš trešdienas Vācijā tas nu ir skaidrs. Nekāda iepirkšanās drudža, jo slēgta lielākā daļa veikalu. Ziemassvētku kioskos vairs nevar nopirkt karstvīnu, jo uz ielas alkoholu liegts lietot. Arī Jaungads nozagts, jo pulcēties ielās un šaut raķetes nedrīkstēs. Satikties – virtuāli, iepirkties – virtuāli.
Dzīve datoros
To, ka dzīve iekāpusi datoros, jūt arī sociālais jaunuzņēmums “nebenan.de” (tulk. no vācu val. – blakus, līdzās). Tā misija ir iepazīt kaimiņus un būt noderīgiem, un patlaban portālam ir 1,6 miljoni lietotāju. Līdz Covid-19 atnākšanai “nebenan.de” bija rāma platforma, kur kāds aizņemas papīra smalcinātāju, cits meklē elektriķi.
Pirmajā vilnī tā kļuva eksistenciāla: daudzi lūdza iepirkties, jo visi interneta veikali bija pārslogoti. “Nebenan.de” reaģēja: radīja speciālu tālruni, kur kaimiņi var ziņot par cilvēkiem, kam vajag atbalstu. Tas nav pārtraucis darboties līdz šim brīdim.
Otrs veids, kā portāls cenšas cilvēkus uzmundrināt Ziemassvētku laikā, ir ieteikumi: sadziedāties kaimiņiem no balkoniem, aicināt pastaigā ar distanci, virtuāli lasīt priekšā grāmatu, dalīties ar svētku receptēm, spēlēm un vietām dabā, ko apmeklēt. Kāds bija ielicis iespēju izvest pastaigā viņa suni, taču pieteikumu bija tik daudz, ka nācās ierakstu izņemt.
Suņa saimnieks saprata, ka cilvēkiem tik ļoti pietrūkst apskāvienu, kā viņš rakstīja, “nomīlēs tā, ka vilna uz muguras nepaliks”.
Pastaigu koplietošana
Manā Diseldorfas kaimiņu kvartālā poētisku pastaigu parkā piedāvā Birgita. Piesakos. Stāvu noliktajā vietā un gaidu. Birgita tuvojas lieliem soļiem un aiz maskas redzams, ka smaida. “Jūs esat desmitā, ar kuru dodos pastaigā! Un – pēdējā,” saka Birgita, lai arī tiekamies vēl pirms stingrajiem ierobežojumiem, par kuriem ziņās tikai varēja nojaust.
Kas bija iepriekšējie Birgitas pastaigu klienti? “Ļoti dažādi. Mājās iesēdējušies, gribas izrauties. Te nu mēs esam – iemesti atpakaļ pie sevis. Jātiek galā psiholoģiski.”
Pastaiga ir vērtīga – Birgita iepazīstina ar kokiem un parka vēsturi. Stāsta par lielo vētru, kas nogāzusi simtiem kastaņas koku. “Viens koks dod skābekli trim cilvēkiem, tāpēc katrs jāsargā,” viņa saka. Birgita darbojas koku aizstāvības grupā, pēc profesijas sociālā pedagoģe, ikdienā aprūpē demences pacienti. “Kundzei grūti runāt, toties dziedāt viņa spēj. Tā mēs abas dziedam un smejamies.”
Birgita jau iepriekš rīkojusi poētiskus pārgājienus ar dzejas lasīšanu, tāpēc ideja – piedāvāt pastaigu – bija loģiska darbība. Pie katra koka viņa nolasa kādu savu dzejoli. Ak nē – aicina arī koku apskaut. Saku, ka neesmu no tiem, kas sajūt spēku no koka, līdz tam man vēl jānobriest. Birgita vaicā, cik man gadu, tad prasa, lai uzminu, cik viņai. Tā kā ne”benan.de” izpētījis, ka lielākoties palīdzību piedāvā sievietes vecumā 45–65 gados, dodu viņai kaut ko pa vidu – 55. “Nē, man ir 68!”
Kad dzejolis jālasa man, es piedāvāju nodziedāt “Pie Dzintara jūras”, jo šī dziesma dziedama vāciskiem vārdiem.
Sārtiem vaigiem, abas esam pacilātas un šķiramies. Mājās ejot, domāju – vajadzēja to koku apskaut, nekā cita drošāk apskaujama jau Covid-19 laikā nav.
Pazīst savējos
“Nebenan.de” ir jaunuzņēmums, kura ideja pieder Kristianam Folmanam. Kā raksta “Zeit Magazin”, Kristians bija veiksmīgs jaunuzņēmumu izveidotājs, kurš savos trīsdesmit ar astīti bija sasniedzis visus mērķus. Plus māja Berlīnes vidū, ģimene ar trim bērniem.
Kristians daudz strādāja, lidoja, bet kādā brīdī bija no visa noguris. Iztukšots. Internetā viņš 2013. gadā pamanīja rakstu par portālu “nextdoor” Amerikā, kur cilvēki no apvidus iepazīstas tiešsaistē. Kristians tobrīd saprata, ka nepazīst savus kaimiņus. Iepatikās ideja par kaimiņu satuvināšanu – piemēram, aizņemties urbi no kaimiņa un saprast, vai ir kas cits garīgi kopīgs.
Kristians piezvanīja pie savu kaimiņu durvīm un vaicāja, vai dotu savu e-pastu, ja viņš programmētu interneta forumu ielai? Divdesmit uzrunātie teica jā, viens – nē. Kristians sameta vēstules ar ielūgumiem un pieejas datiem pastkastēs. Portāls darbību sāka 2015. gadā, tam ir vairāki līdzdibinātāji.
Pagaidām jaunuzņēmums nepelna. Kapitāls ir astoņi miljoni eiro – lielākā daļa pieder brāļiem Folmaniem ar biedriem, bet divreiz tajā ieguldījis Herberts Burda, kam pieder viena no lielākajām izdevniecībām Vācijā. Regulārs ienākumu avots ir lietotāju ziedojumi – vidēji katrs ienes apmēram četrus piecus eiro mēnesī. Atbalsta arī vietējie uzņēmēji, kuri par samaksu var izveidot savu profilu. Par maksu portālā ar savējiem var tuvināties vietējās pašvaldības, ziņojot par kopienai svarīgiem notikumiem.
Kristians nu beidzot ir apmierināts ar to, ko dara. Pārsteigts un aizkustināts bija, kad viņa vecāki mazajā Bavārijas miestiņā Erlangenē gribēja attīstīt dēla ideju. Mamma sameta pastkastēs 800 ielūgumu. Ciemata ļaudis satuvinājās.
Volmanes kundze nu zināja, kam ir laba bumbieru raža, kur aizlienēt betona maisītāju. Kā arī iepazina kaimiņieni no tās pašas ielas, kura tur dzīvoja divdesmit gadus un līdz tam abas nekad nebija iepazinušās. Kaimiņos ir spēks!
UZZIŅA
Pieci ieteikumi, kā tuvināties Ziemassvētkos ar kaimiņiem no “nebenan.de”
1. Sadziedāties no balkoniem. Krista no Dortmundes sadziedājusies ar iekšpagalma kaimiņiem jau pirmajā Covid-19 vilnī, svētkos aicinās to darīt atkal. Kā pati saka: “Der šķībi, der vienam caur otru – galvenais, ka kopā.”
2. Izrotāt mājas un logus ar gaismiņām, svecēm un darīt mājīgāku vidi.
3. Ieplānot ik dienu kādu mazu ceļojumu dabā: pastaigu ar distanci.
4. Lasīšana. Iesaistīties reizi nedēļā virtuālā lasīšanā, kur katrs lasa priekšā gabalu no kāda konkrēta darba. Citi klausās. Lasīšanas apļa beigās – pārrunas.
5. Dāvāt kādam savu laiku – pajautāt, vai nevajag palīdzību, painteresēties, kur kāds cilvēks ir viens.
