Kopš ziemas saulgriežiem diena kļuvusi par stundu garāka 0
Saules spīdēšanas ilgums Latvijā kopš ziemas saulgriežiem palielinājies par stundu, liecina dati no ASV Nacionālās okeānu un atmosfēras pārvaldes Saules kalkulatora.
2019.gada īsākā diena bija 22.decembris, kad Rīgā saule lēca deviņos un rietēja plkst.15.44, saules spīdēšanas ilgums bija sešas stundas un nepilnas 44 minūtes.
21.janvārī saullēkts Rīgā gaidāms plkst.8.42, saulriets – 16.27. Dienas garums būs septiņas stundas un nepilnas 45 minūtes.
Februāra sākumā noslēgsies gada tumšāko trīs mēnešu periods jeb solārā ziema. Gada gaišākais periods būs no maija sākuma līdz augusta sākumam.
Astronomiskais pavasaris sāksies naktī no 20. uz 21.martu, bet jau 18.martā diena kļūs garāka par nakti. No 25.septembra naktis atkal būs garākas nekā dienas.
Tā kā nav bijis noturīga sala, grūti konkretizēt meteoroloģiskā jeb termālā pavasara sākumu.
Tas tradicionāli iestājas tad, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra stabili paaugstinās virs nulles.
Pētījumā par gaidāmajām gadalaiku izmaiņām Ziemeļeiropā somu zinātnieki definējuši, ka gados, kuros neiestājas termālā ziema, 25.janvārī rudeni nomaina pavasaris. Šis datums izvēlēts, jo pētnieki secinājuši, ka 25.janvāris Ziemeļeiropā atbilst gada aukstākajam punktam.
