Košs pārsteigums. Žurnāliste dalās pieredzē par olu krāsošanu 0
Ilze Līvmane, žurnāla “Praktiskais Latvietis” redaktore: Modes mākslinieks Aleksandrs Pavlovs, izvēloties jaunu apģērbu, sievietēm nereti iesaka visus krāsu toņus izlaist caur pelēko filtru, bet uz Lieldienu olu krāsojumu, esmu pārliecināta, tas neattiecas – jo spilgtāk, jo labāk! Jā, ķīmiskās krāsas ir košas, taču man neiet pie sirds. Negribas indīgās skaistules celt galdā, jo krāsas mēdz izspiesties cauri čaumalām.
Manā ģimenē visiecienītākā olu krāsošanas metode ir no vecmāmiņām mantota un visiem labi zināma – ar sīpolu mizām un mellenēm. Lai krāsa būtu košāka, ūdenim piešauju krietnu sauju sāls un/vai nedaudz etiķa. Gudrinieki iesaka olas no katliņa tik ātri neizņemt, jo tad krāsa ir spilgtāka, bet spīdumu beigās iegūstu ar speķādiņu.
Īpašas krāsu nianses var dabūt ar tumši sarkano sīpolu mizām. Katru olu ietinu atsevišķā lupatiņā un pielieku klāt dažus grūbu vai auzu pārslu putraimus. Interesanti ornamenti izdodas arī ar klāt pietītiem jaunajiem dzinumiem. Ietīšanai lieti noder sieviešu zeķes vai zeķbikses, ko sagriežu gabalos, ielieku olu un abus galus ļoti cieši aizsienu.
Ar melleņu ievārījumu var iegūt zilganu līdz pat violetu toni. Tad gan krāsošanai parasti ņemu baltās olas. Eksperimentējot mēdzu pietīt klāt arī kādu sīpola mizu. Pats galvenais – rezultāts vienmēr pārsteidz!
