Māris Antonevičs: Latvijas veiksmes formula izputējusi? Pašlaik Kariņa balsī skan tāds kā izmisums 24
Māris Antonevičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Aizvadītajā nedēļā televīzijā vēroju basketbola spēli starp Kauņas “Žalgiri” un Spānijas klubu “Valencia Basket”. Kaimiņiem lietuviešiem neveicās – sparīgi sākuši, viņi otrajā spēles pusē vairs nespēja uzturēt tempu un diezgan bezcerīgi zaudēja.
Tomēr ne jau spēles gaita bija tas, kas lika to vēlāk apspriest, bet gan aina tribīnēs.
Basketbola arēna bija skatītāju pilna – kā vecajos labajos laikos. Daļai līdzjutēju bija maskas ar kluba simboliku, tomēr ļoti daudzi iztika bez tām. Kā ziņoja organizatori, spēli 22. oktobrī klātienē noskatījušies vairāk nekā 5000 cilvēku. Savukārt pirms tam, 15. oktobrī, uz citu “Žalgira” spēli bija ieradušies vairāk nekā 7000 skatītāju – maksimālais skaits, kas vispār spēj ietilpt arēnā.
Redzētais ļoti kontrastēja ar futbola spēlēm, kas Covid-19 dēļ lielākoties notiek bez skatītāju klātbūtnes, neskatoties uz to, ka futbola stadioni parasti ir lielāki un nav slēgtas telpas kā basketbola halles.
No lietuviešiem dzirdēta atziņa, ka basketbols viņiem esot kā “otra reliģija”, tomēr nevar aizmirst, ka pavasarī tieši Lietuva no visām valstīm ieviesa visstingrākos pasākumus Covid-19 ierobežošanai. Tā pirmā paziņoja par robežas slēgšanu, lika visiem valkāt maskas veikalos un citās sabiedriskās vietās.
Tagad, kad infekcija izplatās daudz straujāk (jau vairāk nekā 10 000 inficējušos, 136 nāves gadījumi – salīdzinot ar Latviju, skaitļi ir uz pusi lielāki), pieeja tomēr bijusi mīkstāka, un, ja ņem vērā minētās basketbola spēles – pat izaicinoša. Šīs nedēļas sākumā Lietuvas valdība tomēr paziņoja par stingrākiem ierobežojumiem No šodienas izsludināta karantīna trijās lielākajās valsts pilsētās – Viļņā, Kauņā un Klaipēdā, kā arī to tuvumā esošajos rajonos. Tikšot arī stingrāk regulētas cilvēku plūsmas kultūras, izklaides un sporta pasākumos.
Tātad tādus skatus kā pagājušo ceturtdien “Žalgira” spēlē vairs neieraudzīsim. Tomēr kāpēc lēmums netika pieņemts agrāk? Tas, protams, ir tikai minējums, taču starp pagājušo ceturtdienu un pirmdienu Lietuvā bija vēl kāds notikums – Lietuvas parlamenta vēlēšanu otrā kārta.
Nevar izslēgt, ka politiķi vilcinājās, jo nevēlējās kaitināt sabiedrību. Tagad vēlēšanas garām un var rīkoties stingrāk. Lai vai kā, tas neglāba valdošo partiju no zaudējuma par spīti tam, ka tās pārstāvji apgalvo – viņi labi tikuši galā ar Covid-19 krīzi.
Koronavīruss ir kļuvis par savdabīgām lamatām visiem valdošajiem politiķiem un, lai cik ciniski tas skanētu, par dāvanu viņu oponentiem. Lai kādi lēmumi tiktu pieņemti, tie izsauks asu pretreakciju.
Spilgts piemērs – Donalds Tramps, kas vēl gada sākumā varēja būt diezgan drošs par savām izredzēm ASV prezidenta vēlēšanās, bet tagad daudzi jau steidz apsveikt ar uzvaru viņa konkurentu no Demokrātu partijas Džo Baidenu, lai gan balsojums tikai pēc nedēļas.
Eksperti spriež – lai iedzītu Trampu stūrī, pietiek turēties pie vienas tēmas – cīņa ar Covid-19. Trampa izvēle pavasarī bija neieviest stingrus ierobežojumus, jo tas būtu liels trieciens ekonomikai. Tieši ekonomiskie rādītāji galu galā bija pašreizējā ASV prezidenta galvenais trumpis.
Bet nu viņam tiek pārmests, ka tāda ietekmīga pasaules lielvara nav spējusi tikt galā ar sērgu un tas prasījis pārāk daudz upuru. Cita lieta, ka arī ieviešot ierobežojumus, Tramps no pārmetumiem neizvairītos, iespējams, būtu kļuvis vēl nepopulārāks. Šajā spēlē politiķiem vienkārši nav uzvarošas stratēģijas.
Latvijā Saeimas vēlēšanas tuvākajā laikā nav gaidāmas, tāpēc valdība pagaidām it kā varētu tik ļoti nesaspringt par sabiedrisko noskaņojumu.
Tomēr tā gluži nav, jo valdošā koalīcija ir politiski raiba – kāds varbūt domā, kā izmantot pašreizējo situāciju, lai “pārdalītu kārtis”.
Vairs nav kā pavasarī, kad viens otram varēja sist uz pleca un lielīties, kā ārzemēs mūsu amatpersonām nākot klāt un jautājot – kāda ir Latvijas veiksmes formula? Tad tika mulsi smaidīts un stāstīts par savlaicīgi pieņemtajiem lēmumiem un ļoti disciplinēto sabiedrību. Bet soctīklos tika rakstīts, ka Covid-19 statistika liecina par “mūsu valdības labo darbu”.
Pašlaik premjera Krišjāņa Kariņa balsī skan tāds kā izmisums, kad viņš atkal un atkal aicina sabiedrību palīdzēt tikt galā ar krīzi, saprotot, ka pašiem plāns ar iespējamajiem scenārijiem nav sagatavots, uz ko pašlaik jau norāda daudzi, Valsts prezidentu Egilu Levitu ieskaitot.
Nesen veselības ministre Ilze Viņķele savas partijas kongresā žēlojās, ka iepriekš esot izdevies ieturēt pieeju, ka “jautājumi par sabiedrības veselību ir brīvi no ideoloģijas”, taču nu tā vairs neesot. Skaidrs, ka viņa būs pirmā, kurai nāksies saņemt triecienu, lai kādi būtu valdības lēmumi. Gribētos jau Latvijas politiķiem izbēgt no nepatīkamajām kovida lamatām, bet diez vai izdosies.
