PIEREDZE 3
Līdz šim nekad nav nācies vilties, olas krāsojot sīpolu mizās un melleņu ievārījumā. Pērn pārliecinājos, ka sasaldētās aronijās ir vēl piesātinātāks violets tonis. Vienu gadu eksperimentēju ar biešu sulu, taču gaiši rozā tonis man nešķita pievilcīgs. Nezinu, cik koncentrētai jābūt sulai, lai tiktu pie sārtas, kur nu vēl sarkanas krāsas. Prātoju, ka rudenī vajadzētu sasaldēt tomātu pazares. Ja izkniebjot rokas kļūst koši dzeltenas, vai tad ar olām nenotiktu tas pats? Esmu pārliecinājusies, ka savu krāsu olai atdod gan zeltstarītes, gan izplaucētas bērzu lapas (no abām gaiši zaļš tonis), gan lociņi (zaļa nokrāsa), gan krokusi (gaiši violeta). Noder arī kafijas biezumi.
Gundega Balode, Rojas jūras zvejniecības muzeja krājumu glabātāja
Ja var tikt pie siena gružiem, nevajag noniecināt šo lielisko krāsvielu. Tur vienkop ir dažādu augu kāti, pa kādai lapai un ziedam, arī sēkliņas. Olas novārījumā kļūst zaļgani pelēcīgas. Ja pietin sniegpulkstenītes vai citus ziediņus, sagrieztas sīpolu mizas, sanāk fantastiski raksti! Atceros, vecmāmiņa olu krāsošanai izmantoja vilnas auduma gabaliņus un aitu vilnas dziju. Bet šis variants der tikai tad, ja audums un dzija krāsota ar dabiskām, nevis ķīmiskām krāsvielām. Dzirdēju, ka kolēģes liek lietā izkaltētas rožu ziedlapiņas. Eksperimentiem visas durvis vaļā!
Gatis Burvis, Rūjienas vidusskolas mūzikas skolotājs
Krāsojot olas, ūdenim vienmēr lieku klāt sāli – sauju vai pat vairāk nelielā katliņā, kā arī nedaudz etiķa. Tas olu čaumalas padara izturīgākas un nostiprina krāsu.
Esmu krāsojusi gan ar svaigām mellenēm, gan ar ievārījumu. Pārliecinājos, ka saldētajās svaigajās mellenēs olas nav tik košas kā ievārījumā. Ir zilgani pelēcīgas, kā mēs smejamies, līdzīgas vārnu dētajām. Savukārt novārījumam pievienojot sīpolu mizas, čaumala ir brūngani melna.
Ja mērķis nav olas luksofora zaļumā un sarkanumā, bet gan pasteļtoņos, lieti noder kopš Jāņiem saglabātais ziedu vainadziņš. Āboliņa, margrietiņu, madaru, raspodiņu un citu pļavas puķu novārījums olas ietonē skaisti dzeltenas. Ja gribas košāku akcentu, var pietīt sīpolu mizas.
Esmu mēģinājusi olas krāsot ar rudzu asniem, bet nekas prātīgs nesanāca. Nezinu, cik daudz asnu vajadzētu, lai dabūtu zaļo toni. Kārojot šo krāsu, reiz izmantoju pelašķu novārījumu. Cerētā zaļuma vietā ieguvu gaiši brūnganas olas. Esmu eksperimentējusi ar biešu sulu, bet arī nedabūju skaistu toni. Daudz labāk ir zeķē iebirdināt karkadē tējas lapiņas. Krāsojot olas, izmantoju zeķbikses, ko sagriežu nelielos posmiņos, jo ne marle, ne audums olu tik cieši neapņem. Lai rotājumi (ziediņi, lapiņas, putraimi u.c.) labāk pieliptu čaumalai, olu iepriekš samitrinu. Tās vāru 10 minūtes, jo man nepatīk, ka dzeltenums kļūst zils.
Guna Vītiņa, Rūjienas bērnudārza “Vārpiņa” pirmsskolas izglītības skolotāja
