Koki upes krastu stabilizācijai 0
“Ar kādiem kokiem vai krūmiem iespējams nostiprināt upes krastus? Katru gadu palos upe arvien vairāk pietuvojas mājai. Te ir smilšaina augsne, nekas neieaug. Mēģinājām spraust ievas un kārklus, bet viss aizskalojas prom. Otrā krastā kaimiņam upes krastā viss aizaug.” MĀRĪTE SMILTENES NOVADĀ
– Tātad runa ir par upes izliekto krastu. Pamatnes nostiprināšanai var izmantot dažādus dabiskos materiālus. Tie neļaus augsnes daļiņām nokļūt upē un vienlaikus novērsīs upes paātrinātu piesērēšanu, – skaidro Dabas aizsardzības pārvaldes vecākais eksperts, hidrobiologs Andris Urtāns. – Ja augsne ir smilšaina, bez akmeņiem, labākais risinājums ir vītolu klūgu pinumi, fašīnas vai vismaz paralēli krastam nolikti un pie gultnes ar mietiem (pāļiem) piestiprināti koki, kas atvairītu straumi un mazinātu izskalošanu.
Zaru fašīnas ir sasietu žagaru kūļi, kas ir 0,2–0,3 m diametrā un 2–4,2 m gari. Der tikai kārkli un vītoli. Krāvumu no zariem veido paralēli nogāzei, tādējādi nostiprinot un stabilizējot krastu pret noslīdeņiem.
Ja augsne ir irdena, krastā var izvietot palielus, smagus, virs 30 cm diametra akmeņus. Tie novērsīs krasta izskalošanos – eroziju. Šis ir izmaksu ziņā dārgs, bet vienlaikus bioloģisko daudzveidību uzturošs krastu stiprinājums.
Krastus pieaudzē, upē paralēli krastiem novietojot koku stumbrus vai vītolu zaru pinumus. Aiz tiem ar laiku pieskalosies saneši, un atgriezīsies krastiem iepriekš noskalotā grunts.
Var izmantot tā saukto kokosšķiedru materiālu. Ar to pārklāj vāji noturīgas augsnes virsmas, kas turpmāk apaugs ar zālāju un pat krūmiem. Daudzgadīgie zālāji veido blīvu sakņu sistēmu un velēnu, kas saglabā fizioloģisko aktivitāti arī ziemā un pavasarī. Šis paņēmiens neļaus augsnes daļiņām ieskaloties upē, it īpaši lietavu, kā arī rudens un ziemas periodā.
Hidrotehniķis Māris Mālkalnietis piebilst, ka piekrastes stabilizēšanai vislabākās ir Virdžīnijas ievas (Padus virginiana) un melnalkšņi (Alnus glutinosa). Šie koki ar spēcīgajām saknēm labi nostiprina augsni.
