Krievija apstrīd karagūstekņu apmaiņu 0
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Krievijas karaspēka aplenkto Mariupoles metalurģijas rūpnīcu “Azovstaļ” kopš pirmdienas atstājuši 959 Ukrainas karavīri, vakar paziņoja Krievijas Aizsardzības ministrija. Krievijas mediji citē Krievijas Aizsardzības ministrijas pārstāvja teikto, ka kopš pirmdienas “padevušies gūstā” 959 Ukrainas karavīri, kas atradās rūpnīcā “Azovstaļ”, viņu vidū – 80 ievainotie, un 51 ievainotais nogādāts slimnīcā Krievijas okupētajā Novoazovskā.
Ukrainas amatpersonas paziņoja, ka sākta Ukrainas karavīru evakuācija no “Azovstaļ”, bet neinformēja par tur esošo karavīru skaitu. Ukrainas karavīri tiek izvesti uz Krievijas okupētajām teritorijām, taču, pēc Ukrainas amatpersonu teiktā, evakuētos “Azovstaļ” aizstāvjus vēlāk paredzēts apmainīt pret Ukrainas sagūstītajiem Krievijas karavīriem. Tomēr Krievijas Valsts dome gatavojas nepieļaut šādu apmaiņu, aizliedzot “nacistisko noziedznieku” apmaiņu. Krievijas Ģenerālprokuratūra aicinājusi Augstāko tiesu atzīt Ukrainas pulku “Azov”, kura karavīri aizstāvēja “Azovstaļ”, par teroristisku organizāciju.
Ukrainas prezidenta padomnieks Mihailo Podoļaks salīdzinājis Mariupoles aizstāvjus ar spartiešiem, kas cīnījās pret persiešu karaspēku senajā Grieķijā. “Mariupoles aizstāvēšanas 83 dienas ieies vēsturē kā 21. gadsimta Termopilas,” viņš piebilda.
Zelenskis: Mums vajadzīgs jauns Čaplins
Kannu kinofestivāla atklāšanas ceremonijā pārraidīta Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska uzruna, kurā viņš aicinājis kino pasauli neklusēt kara laikā. Zelenska videouzruna bija pārsteigums ceremonijas dalībniekiem un tika uzņemta ar skaļām ovācijām. “Vai kino klusēs vai runās? Ja ir diktators, ja notiek karš par brīvību, vēlreiz viss ir atkarīgs no mūsu vienotības. Vai kino var palikt ārpus šīs vienotības?” jautāja Zelenskis.
Ukrainas prezidents atsaucās uz kino Otrā pasaules kara laikā, tajā skaitā 1940. gadā iznākušo Čārlija Čaplina filmu “Lielais diktators”, kurā izsmiets nacistiskās Vācijas līderis Ādolfs Hitlers. “Čaplina atveidotais diktators neiznīcināja īsto diktatoru, bet, pateicoties šai filmai, kino neklusēja,” sacīja Zelenskis. “Mums vajadzīgs jauns Čaplins, lai tagad pierādītu, ka kino nav mēms,” viņš piebilda. Kannu kinofestivālā šogad karš ir viena no galvenajām tēmām, un Kannu filmu tirgū viena diena tiks veltīta īpaši Ukrainas režisoriem un kino. Festivālā skatītājiem tiks piedāvāts noskatīties Krievijas karaspēka aplenktajā Ukrainas pilsētā Mariupolē nogalinātā lietuviešu režisora Manta Kvedaraviča iesākto filmu “Mariupole 2”.
Makrons sola palielināt ieroču piegādes Ukrainai
Francijas prezidents Emanuels Makrons tālruņa sarunā ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski solījis palielināt ieroču piegādes Ukrainai.
“Viņš apstiprināja, ka tuvākajās dienās un nedēļās ieroču piegādes no Francijas turpināsies un pieaugs to intensitāte, tāpat kā humānās palīdzības piegādes,” paziņoja Makrona birojs. Francija sākotnēji vilcinājās piegādāt smagos ieročus Kijivai, un Makrons uzdeva sevi kā vidutāju krīzē, regulāri sazinoties ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Taču pakāpeniski Makrona sarunas ar Putinu apsīka, ir pieaudzis Francijas militārais atbalsts Ukrainai. Aprīļa beigās Makrons paziņoja, ka Francija piegādās Ukrainai prettanku raķetes “Milan” un pašgājējas haubices CAESAR.
Francija pavēstījusi, ka kopš februāra Ukrainai piegādātas kopumā 800 tonnas humānās palīdzības. Abi līderi telefona sarunā arī apsprieda iespējas Ukrainas graudu eksportam, no kā atkarīgas daudzas nabadzīgās valstis. Ukrainai, kas ir viena no pasaules lielākajām maizes klētīm, kopš kara sākuma nenākas viegli eksportēt savus graudus, jo Krievija bloķējusi eksporta ceļus un nolaupījusi graudus no noliktavām tās okupētajā Ukrainas teritorijā.
Sarunas ar Krieviju ir apturētas
Ukrainas sarunas ar Krieviju ir apturētas, paziņojis Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska padomnieks Mihailo Podoļaks. Krievijas prasības atšķirībā no notikumiem frontē nemainās, norādīja amatpersona.
“Atšķirībā no mums viņi 83 kara dienās tā arī nav sapratuši, ka situācija Ukrainā vispār nav tāda, kāda tā bija sākumā, viņi turpina šantažēt. Viņiem visu laiku ir kaut kādas pretenzijas pret Ukrainu, viņi dzīvo pasaulē, kur it kā ir “ukraiņu nacisms”. Pasaulē jau ir zināms, ka šodien eksistē tikai viena tipa nacisms – Krievijas. Šķiet, paies zināms laiks, lai mēs nopietnāk ķertos pie Krievijas denacifikācijas problēmas,” sacīja Podoļaks.
“Pēc Stambulas komunikē sarunu process ir apturēts. Krievijas Federācija turpina palikt savā stereotipiskajā domāšanā, bet jebkurš karš noslēgsies pie sarunu galda,” piebilda padomnieks. Uz jautājumu, vai Kijiva ņems vērā dažu Rietumu politiķu pozīciju, kas grib drīzākas kara beigas, lai “saglabātu Putinam seju”, Podoļaks atbildēja, ka “Krievija šo karu apturēt tādā veidā, kā to grib [daži] eiropieši, nevarēs”.
“Kas attiecas uz to, lai “kaut ko atdotu”, lai Putina kungs “saglabātu seju” – tas nav iespējams. Tas nav kaulēšanās jautājums, un to nepieņems Ukrainas sabiedrība. Tā ir samaksājusi milzīgu cenu ne tāpēc, lai kaut ko atdotu. Tāpēc jebkāda “Minska–2″ ir atlikts karš. Vai tas mums ir vajadzīgs? Nē. Un tas ir jāsaprot Eiropai,” uzsvēra Podoļaks.
