Krievijā ārvalstu partiju darbība nav atļauta 0
Vai Krievijā nepilsoņi varētu reģistrēt partiju, kā to Latvijā dara Lindermans un Co? Aiga Zariņa Jūrmalā
Politisko partiju dibināšanas, reģistrācijas un darbības kārtību Krievijā nosaka federālais likums “Par politiskajām partijām”, kas pieņemts 2001. gada 11. jūlijā. Par politiskās partijas biedriem nav tiesību būt ārvalstu pilsoņiem vai personām bez pilsonības, kā arī Krievijas Federācijas (KF) pilsoņiem, kurus tiesa atzinusi par rīcībnespējīgiem.
KF teritorijā nav atļauta ārvalstu politisko partiju veidošana un darbība. Politiskajai partijai var atteikt reģistrāciju, ja tās statūti ir pretrunā KF Konstitūcijai vai federālajiem likumiem.
Vēl pirms pusgada Krievijas Tieslietu ministrijā bija oficiāli reģistrētas mazāk nekā desmit politiskās partijas, starp kurām ietekmīgākā ir Kremli atbalstošā “Vienotā Krievija”, kas tika asi kritizēta par pārkāpumiem Valsts domes vēlēšanu norisē pērn. Pēc izmaiņām likumā “Par politiskajām partijām”, kas tika apstiprinātas 2012. gada 2. aprīlī, Krievijā uz augusta sākumu reģistrētas jau 35 politiskās partijas, bet līdz gada beigām to skaits varētu tuvoties simtam. Analītiķu ieskatā, reģistrēto politisko partiju skaita straujais pieaugums neliecina par demokrātijas un pilsoniskās sabiedrības sekmīgu attīstību Krievijā, bet gan par Kremļa polittehnologu prasmi “kabatas partiju” veidošanā, lai sašķeltu opozīcijas spēkus.
Vladimirs Lindermans tik tiešām nesekmīgi mēģinājis iegūt Latvijas pilsonību, par ko šobrīd turpinās tiesvedība, apstiprināja Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sabiedrisko attiecību vadītājs Andrejs Rjabcevs.
