Krievija kara finansēšanai pret Ukrainu paaugstina nodokļus 143
Krievijas diktators Vladimirs Putins piektdien parakstījis grozījumus Krievijas nodokļu kodeksā, lai lai iegūtu līdzekļus pret Ukrainu uzsāktā kara finansēšanai.
Tiek plānots, ka grozījumi paaugstinās nodokļu ieņēmumus par aptuveni 27,5 miljardiem eiro.
Kopš 2022.gada februāra, kad Krievija atkārtoti iebruka Ukrainā, tās izdevumi par vairākiem desmitiem miljardiem eiro pārsnieguši ieņēmumus. Krievijas budžeta deficīts 2023.gadā bija aptuveni 3,2 triljoni rubļu (33 miljardi eiro), kas atbilst diviem procentiem no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Jaunie grozījumi Krievijas nodokļu kodeksā paredz palielināt ienākuma nodokli personām, kas gūst lielus ienākumus, kā arī palielināt nodokļus uzņēmumiem.
Pēc Finanšu ministrijas aplēsēm nodokļu paaugstināšana 2025.gadā ienesīs valsts kasē aptuveni 2,6 triljonus rubļu (26,6 miljardus eiro).
Krievija šogad budžetā paredzējusi 1,1% lielu deficītu, kas salīdzinājumā ar daudzām citām valstīm ir pieticīgs.
Pēdējo divu gadu laikā Krievija, lai segtu budžeta deficītu, izmantoja savu valsts ieguldījumu fondu un aizņēmās no valstij piederošām bankām.
Izdevumi aizsardzībai un drošībai ir pieauguši līdz vairāk nekā astoņiem procentiem no Krievijas IKP, maijā paziņoja Putins. Viņš nosauca valsts militāro budžetu par “lielu resursu”, kas jāizmanto “uzmanīgi un efektīvi”.
Krievija saviem karavīriem, kas cīnās Ukrainā, piedāvā milzīgas algas un pabalstus, kā arī veikusi ieguldījumus vietējos ieroču ražotnēs.
