Krievija un Ukraina nonākušas strupceļā gan frontē, gan pie sarunu galda 0
Krievijas sāktā kara izbeigšanas centieni nonākuši strupceļā – gan kaujas laukā, gan pie sarunu galda. Kamēr Ukraina un tās Eiropas sabiedrotie meklē iespēju panākt mieru, Krievijas prezidents Vladimirs Putins turpina pieprasīt Ukrainas teritorijas. Tikmēr ASV prezidenta Donalda Trampa politika, pēc CNN analītiķa domām, arvien vairāk rada priekšrocības Maskavai.
CNN starptautiskās drošības korespondents Niks Peitons Volšs (Nick Paton Walsh) savā analīzē norāda, ka pašreizējās diplomātiskās sarunas faktiski norisinās divos paralēlos virzienos, kuriem pagaidām nav kopīga risinājuma.
No vienas puses, Ukraina un Eiropas valstis cenšas izstrādāt miera piedāvājumu, kas būtu pieņemams gan Kijivai, gan Trampam. No otras puses, Kremlis piedāvā Vašingtonai ekonomiskās sadarbības iespējas, mēģinot nostiprināt attiecības ar ASV un vienlaikus turpinot uzbrukumus Ukrainā.
Starp abām pusēm darbojas Trampa īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs un prezidenta znots Džareds Kušners, tomēr būtiskākās domstarpības joprojām nav atrisinātas.
Putins pieprasa Donbasu bez turpmākām kaujām
Viens no lielākajiem šķēršļiem miera panākšanai ir Krievijas prasības attiecībā uz Ukrainas teritoriju.
Putins vēlas, lai Ukraina bez turpmākas militāras pretošanās atdotu Krievijai arī to Donbasa daļu, kas joprojām atrodas Ukrainas kontrolē.
Maskava iepriekš pieprasījusi arī Ukrainas demilitarizāciju, atteikšanos no dalības NATO un politiskās vadības maiņu Kijivā.
CNN norāda, ka šādas prasības Ukrainai ir praktiski nepieņemamas. Tādēļ Krievija pašlaik galveno uzmanību pievērš Donbasam, cerot panākt teritoriālas piekāpšanās sarunu ceļā.
Taču Ukrainai šī teritorija nav tikai jautājums par robežām vai nacionālo prestižu.
“Tā ir pēdējā aizsardzības līnija”
ASV valsts sekretārs Marko Rubio intervijā izdevumam “Breitbart News” skaidrojis, kāpēc Ukraina nevēlas atdot Krievijai atlikušās Doneckas apgabala teritorijas.
Pēc viņa teiktā, Krievija kontrolē gandrīz visu Doneckas apgabalu, izņemot aptuveni 11% teritorijas. Tieši šajā daļā Ukraina izveidojusi nozīmīgas aizsardzības pozīcijas.
Rubio uzsvēris, ka Ukrainas militārie stratēģi šo teritoriju uzskata par pēdējo būtisko aizsardzības līniju, kuras zaudēšana varētu ievērojami atvieglot Krievijas tālāku virzību Ukrainas iekšienē.
“No turienes ceļš uz Kijivu būtu praktiski atvērts,” Ukrainas aizsardzības apsvērumus atstāstījis Rubio.
Vienlaikus Krievija turpina uzbrukumus Ukrainas pilsētām un enerģētikas infrastruktūrai.
Kramatorska, Slovjanska, Dobropiļļa un Kostjantinivka regulāri cieš no dronu uzbrukumiem, raķetēm un aviācijas bumbām.
CNN vērtējumā Krievija, nespējot pietiekami strauji sasniegt militāros mērķus, cenšas pastiprināt spiedienu uz Ukrainas sabiedrību, iznīcinot infrastruktūru un apgrūtinot civiliedzīvotāju ikdienu.
Trampa lēmumi raisa jautājumus: kurš no tiem iegūst?
CNN analītiķis īpaši kritiski vērtē vairākus pēdējā laikā pieņemtos Trampa administrācijas lēmumus.
Starp tiem ir sankciju atvieglojumi Krievijas dīzeļdegvielas eksportam un vienošanās, kuras mērķis ir palielināt Krievijas degvielas pieejamību starptautiskajos tirgos.
Pēc CNN vērtējuma, šādi pasākumi varētu nodrošināt Krievijai papildu ienākumus, kurus iespējams izmantot arī kara finansēšanai.
Tāpat izdevums pievērš uzmanību īslaicīgajiem centieniem panākt savstarpēju atturēšanos no triecieniem enerģētikas objektiem.
CNN raksta, ka Ukraina uz laiku samazināja uzbrukumus Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām, taču Maskavas triecieni Ukrainas infrastruktūrai turpinājās.
Vai Ukraina zaudē ASV militāro atbalstu?
Īpašas bažas Kijivā raisījušas ziņas par ierobežojumiem satelītsakaru tehnoloģiju izmantošanā un izlūkošanas informācijas apmaiņā.
Ukrainas amatpersonas norādījušas uz traucējumiem “Starlink” un militārām vajadzībām izmantotās “Starshield” sistēmas darbībā, kā arī uz problēmām ar savlaicīgu informācijas saņemšanu par gaidāmajiem Krievijas raķešu uzbrukumiem.
ASV administrācija gan noliegusi, ka Tramps būtu devis rīkojumu apzināti ierobežot šādu palīdzību.
Pēc 20. oktobrī notikušās telefonsarunas ar Rubio Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis apstiprinājis, ka izlūkošanas informācijas apmaiņa ar ASV atkal darbojas.
Vienlaikus Ukraina turpina gaidīt risinājumus attiecībā uz pretgaisa aizsardzības sistēmu “Patriot” pārtvērējraķešu piegādēm un satelītsakaru pieejamību.
CNN norāda, ka šīs neskaidrības Ukrainai rada papildu sarežģījumus laikā, kad Krievija turpina intensīvus uzbrukumus.
Vai Trampam svarīgākas kļuvušas vēlēšanas ASV?
Savā analīzē CNN pieļauj, ka Trampa pēdējā laika lēmumi varētu būt saistīti arī ar ASV iekšpolitiku un gaidāmajām Kongresa vidustermiņa vēlēšanām.
ASV prezidentam nepieciešami redzami diplomātiski panākumi, tomēr līdzšinējie mēģinājumi panākt vienošanos ar Krieviju nav devuši būtisku pavērsienu.
Turklāt daļa Republikāņu partijas politiķu jau atklāti kritizē Trampa pieeju Maskavai.
CNN vērtējumā sankciju atvieglojumi un enerģētikas vienošanās varētu nesniegt cerēto ekonomisko ieguvumu ASV, vienlaikus radot neuzticēšanos Ukrainas un Eiropas sabiedroto vidū.
Ukraina gatavojas arī scenārijam bez ASV palīdzības
Neraugoties uz saspīlējumu, Kijiva un Vašingtona turpina diplomātiskos kontaktus.
20. oktobrī Oslo Zelenskis tikās ar Trampa īpašo sūtni Vitkofu, savukārt Kušners sarunās piedalījās attālināti. Pēc tikšanās Vitkofs gatavojās doties uz Krieviju, lai apspriestu jaunos miera priekšlikumus.
Tomēr CNN uzskata, ka Ukraina arvien vairāk gatavojas iespējai, ka turpmāk tai nāksies paļauties galvenokārt uz saviem spēkiem un Eiropas sabiedrotajiem.
Arī Eiropas valstis arvien aktīvāk meklē iespējas nodrošināt Ukrainai nepieciešamo militāro un finansiālo atbalstu.
Pēc CNN analītiķa domām, miera procesa lielākā pretruna joprojām nav pārvarēta: Ukraina vēlas saglabāt savu neatkarību un spēju aizstāvēties, savukārt Krievija turpina uzskatīt, ka var panākt savu prasību izpildi.
Kamēr šīs pozīcijas nemainīsies, arī jaunas diplomātiskās tikšanās ne vienmēr nozīmēs reālu tuvošanos kara beigām.
