Krievijas karaspēks uzbrūk Donbasā – “Krievija karo pret civiliedzīvotājiem, nevis ar mūsu bruņotajiem spēkiem” 0
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Eiropas Savienības līderi vakar un šodien samitā Briselē diskutē par Krievijas naftas importa liegumu, bet Krievijas karaspēks izvērš Ukrainas pilsētu barbarisku bombardēšanu Donbasa reģionā. Vakar Eiropadomē videouzrunu teica Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, mudinot ES rīkoties ātrāk un izlēmīgāk, lai sodītu Krieviju par iebrukumu Ukrainā un iekļautu sankciju sarakstā aizkavēto lēmumu par Krievijas naftas importa aizliegumu.
Brisele piedāvā kompromisus Budapeštai
ES 27 valstu vēstnieki Briselē nedēļas nogali pavadīja intensīvās sarunās, pirms valstu vadītāju tikšanās mēģinot panākt kompromisu par naftas importa lieguma iekļaušanu Krievijas sankciju sestajā paketē. Pēc diplomātu atzinuma, daudzu ES valstu galvaspilsētās ir divējāda attieksme pret Krievijas naftas embargo, jo šis jautājums saistīts ar dzīves dārdzības un cenu kāpumu. Kā atzīmē labi informētais izdevums “Politico”, dažas ES valstis “klusībā atbalsta” Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna nepiekāpīgo nostāju pret Krievijas naftas importa aizliegumu.
Četras nedēļas kopš EK prezidentes Urzulas fon der Leienas paziņojuma Eiroparlamentā par sesto sankciju paketi pret Krieviju, to joprojām nav izdevies apstiprināt. Tas nozīmē, ka Krievijas karš pret Ukrainu turpinās jau ceturto mēnesi, Krievijai saņemot miljardiem eiro par naftas un gāzes eksportu uz Eiropu.
Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns, kuru iedrošinājusi pārliecinošā uzvara parlamenta vēlēšanās aprīlī, saglabā nepiekāpīgu nostāju pret Krievijas naftas importa aizliegumu, lai gan Brisele piedāvājusi Budapeštai vairākus kompromisus. Viens no tiem ir piedāvājums vērst sankcijas pret Krievijas naftu, kas tiek pārvadāta ar tankkuģiem un veido aptuveni divas trešdaļas no Krievijas naftas eksporta uz ES. Eiropas Komisija arī piedāvā nevērst sankcijas pret naftu, ko Ungārija un vairākas citas valstis saņem pa cauruļvadu “Družba”.
Eiroparlamenta deputāts no Spānijas, ekonomists Luiss Garikano ieteicis uzlikt augstu tarifu (vismaz 30%) fosilā kurināmā importam no Krievijas. Viņaprāt, tas būtu vieglāk īstenojams, nekā censties panākt Ungārijas piekrišanu Krievijas naftas importa aizliegumam. Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā Kremlis saņēmis no ES maksājumos par naftu un gāzi aptuveni 50 miljardus eiro, bet Es palīdzība Ukrainai bijusi tikai 12 miljardi eiro.
ES dalībvalstis ieslīgst debatēs
Eiropadomes prezidents Šarls Mišels uzaicinājuma vēstulē ES līderiem par piedalīšanos samitā atzīmējis, ka viens no steidzamākajiem uzdevumiem ir sniegt Ukrainai ārkārtas finanšu palīdzību deviņu miljardu eiro apmērā. Finanšu ekspertiem vēl jālemj, vai tie būtu aizdevumi vai subsīdijas. ES samitā arī paredzēts apspriest juridiski sarežģīto jautājumu par to, kā klasificēt sankcijām pakļautos Krievijas īpašumus un to iespējamu konfiskāciju, lai finansētu Ukrainas atjaunošanu pēc kara. Trīs mēnešus pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Vācija kopumā iesaldējusi aktīvus aptuveni 143 miljonu eiro apmērā Krievijas oligarhiem un citām personām, pret kurām vērstas Eiropas Savienības sankcijas.
ES līderi joprojām cer līdz gada beigām panākt politisku vienošanos aizliegt Krievijas naftas importu pa jūru, vakar paziņoja ES amatpersona.
Vienošanās, kas ir maigāka par sākotnējo ieceri, ietvers izņēmumu attiecībā uz naftu, kas tiek piegādāta pa cauruļvadu, atklāja amatpersona.
ES dalībvalstu kopīgā paziņojuma projektā, kas nonācis ziņu aģentūras DPA rīcībā, teikts, ka vienošanās aptvers jēlnaftu, kā arī naftas produktus, kas piegādāti no Krievijas uz dalībvalstīm, un paredzēs pagaidu izņēmumu jēlnaftai, kas piegādāta pa cauruļvadu. Vienošanās vēlreiz pārskatīta pēc tam, kad ES diplomātiem neizdevās vakar panākt vienošanos par kompromisa variantu, jo Ungārija joprojām nav atteikusies no saviem iebildumiem.
Karā Ukrainā iet bojā civiliedzīvotāji
Ukrainā Krievijas uzbrukumos bojāgājušo civiliedzīvotāju skaits vairākus desmitus reižu pārsniedz kritušo karavīru skaitu, intervijā Britānijas sabiedriskajai raidorganizācijai BBC paziņojis premjerministrs Deniss Šmihaļs. “Mūsu gadījumā civiliedzīvotāju upuru skaits desmitiem reižu pārsniedz karavīru upuru skaitu. Tas pierāda, ka Krievijas armija un Krievija karo pret Ukrainas civiliedzīvotājiem, nevis ar mūsu Bruņotajiem spēkiem,” klāstīja Ukrainas premjerministrs.
Šmihaļs norādīja, ka okupanti pilnīgi apzināti vēršas pret civiliedzīvotājiem un pastrādā kara noziegumus. “To pierāda tas, ka krievi karu sauc par “militāru operāciju”, jo militāras operācijas laikā notiek iznīcināšana. Ja darbojas pēc kara noteikumiem un tradīcijām, tad parasti iznīcina militāro infrastruktūru, karavīri karo pret karavīriem,” viņš skaidroja. ANO augstākā cilvēktiesību komisāra biroja jaunākie dati liecina, ka Ukrainā kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma sākuma nogalināts 4031 mierīgais iedzīvotājs, kuru vidū ir 261 bērns. ANO aģentūra uzsver, ka patiesie skaitļi ir ievērojami lielāki, jo informācija no vietām, kur turpinās intensīva karadarbība, pienāk ar aizkavēšanos, bet daudzas ziņas par zaudētām civiliedzīvotāju dzīvībām vēl ir jāapstiprina.
