Krievijas rietumos izvietos vēl 10 000 karavīru 1
Krievijas rietumdaļā tiks izvietoti vēl 10 000 līgumkaravīru, jo situācija pie valsts rietumu robežām “saglabājas nestabila”, trešdien paziņoja Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu.
“Militārā un politiskā situācija pie rietumu robežām saglabājas nestabila,” ziņu aģentūra “Interfax” citē Šoigu teikto aizsardzības jomas amatpersonu sanāksmē.
“Savienotās Valstis un citas NATO dalībvalstis turpina palielināt savu militāro potenciālu, pamatā valstīs, kas robežojas ar Krieviju,” piebilda Šoigu.
“Šobrīd Austrumeiropas valstu teritorijā uz rotācijas pamata bāzējas līdz 30 kaujas lidmašīnu, aptuveni 1200 kaujas tehnikas vienību, kā arī vairāk nekā 1000 NATO Rietumeiropas valstu un ASV karavīru,” Krievijas Aizsardzības ministrijas kolēģijas sēdē sacīja ministrs.
Turklāt ASV pretraķešu aizsardzības objekts Rumānijā var tikt izmantots spārnoto raķešu “Tomahawk” izvietošanai, viņš piebilda.
“Turpinās tamlīdzīga kompleksa celtniecība Polijā. Polijas, Rumānijas, Bulgārijas un Baltijas valstu teritorijā turpinās darbs pie vairāku militāro objektu modernizācijas un tā, lai padarītu tos atbilstošus alianses standartiem,” norādīja ministrs.
Viņš arī uzsvēra, ka Krievija spers atbildes soļus Rietumu stratēģiskās savaldīšanas labā.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs šomēnes atzina, ka Krievija ir pārkāpusi 1997.gada Krievijas-NATO pamataktu.
Dokuments paredz, ka tiks cienīta visu valstu suverenitāte un teritoriālā integritāte, bet Krievija neciena Gruzijas un Ukrainas teritoriālo integritāti, viņš skaidroja.
“Krievija, kas kopš 2000.gada trīs reizes palielinājusi savus militāros tēriņus, uzvedas agresīvi, ar militārā spēka palīdzību maina Eiropas izveidojušās robežas,” intervijā laikrakstam “Süddeutsche Zeitung” norādīja Stoltenbergs.
“Neviens nerunāja par tādu militāro klātbūtni alianses austrumu daļā, pirms Krievija nebija anektējusi Krimu un ar militārā spēka palīdzību destabilizējusi situāciju Ukrainā,” uzsvēra NATO ģenerālsekretārs.
Šomēnes tapa zināms, ka NATO aizsardzības ministri vienojušies nosūtīt uz Baltijas valstīm un Poliju četrus paaugstinātas gatavības daudznacionālos bataljonus.
Kā norādīja Stoltenbergs, kolektīvās drošības nostiprināšanas labā tiks sperta virkne citu soļu, pirmkārt, jau Austrumeiropā, Krievijas robežu tuvumā.
