“Krievijas “tēvam” Putinam ir divi varianti – Krievija ir patiesi “lielā pēcpusē”! 0
Karadarbība Ukrainā turpinās, un Krievijas agresīvās darbības rada bažas par konflikta saasināšanos, it īpaši uz ASV un Krievijas pretrunīgo attiecību fona. Vai Putins piekāpsies ASV spiedienam, vai arī karš kļūs vēl intensīvāks? Kādas ir Krievijas nākamās darbības, un ko nozīmē tās politiķu skaļie izteikumi? NBS majors un Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” analizē situāciju, brīdinot par Krievijas diplomātijas agresīvo toni un iespējamo eskalāciju.
Viņš piedāvā skaidru skatījumu uz to, kāpēc miers nav gaidāms un kāpēc Krievijas un ASV atšķirīgās intereses sarežģī situāciju, jo neviens nezina, ko abi valstsvīri ir runājuši tad, kad runāja, taču uzbrukumi Ukrainai turpinās.
Slaidiņš skaidro, ka Krievija ir nonākusi tādā pēcpusē, kur tai vairs nav daudz izvēļu, Krievijas vadībai patiesībā ir tikai divi ceļi: “Divi varianti – vai nu virzīties uz priekšu, vai Putins, “lielais līderis, Krievijas tēvs un vadonis”, būs spiests pieņemt ASV noteikumus. Diez vai viņš to gribēs.”
Slaidiņš norāda uz vēsturisko plaisu starp ASV un Krieviju: “Krievija un ASV – tas ir pilnīgi dažādas un atšķirīgas valstis, nekad tām nav bijis kaut kas kopīgs, par ko viņi varētu vienoties, vienmēr vēsturiski bijusi kāda plaisa starp šīm valstīm.”
Runājot par ASV vēlmi “glābt Ukrainu un draudzēties ar krieviem”, Slaidiņš ir skeptisks: “Tramps jau nav prognozējams. Kad un kāds viņam ienāks galvā lēmums, to mēs redzēsim. Pēdējās darbības gan liecina, ka Donalds ir apņēmīgi noskaņots.” Šobrīd gan no “Miers 24 stundu laikā” iznācis, ka notiek kara eskalācija.
Slaidiņš šajā kontekstā komentē arī Krievijas politiķu, piemēram, Dmitrija Medvedeva, skaļos izteikumus, kas būtībā turpina palīdzēt Ukrainai. Viņš citē Medvedeva brīdinājumu: “Tramps spēlē ultimātu spēli ar Krieviju un viņam vajadzētu atcerēties, ka Krievija nav Izraēla vai pa Irāna. Katrs jauns ultimāts ir drauds un solis ceļā uz karu ne starp Krieviju un Ukrainu, bet viņa paša valsts neiešanu pa miegainā Džo [Baidena] ceļu.” Slaidiņš uzskata, ka šāda retorika ir bīstama un ritizē Krievijas diplomātiju.
Krievijas tā saucamie diplomāti un politiķi, viņi pārkāpj jebkādas starptautiskās politikas principus attiecībā uz tiem izteikumiem, kā viņi vispār sarunājas starptautiskajā telpā ar citiem politiķiem, ar citām valstīm, piebilst raidījuma vadītāja Anita Daukšte.
Viņas teikto apstiprina Slaidiņš, citējot Sergeju Lavrovu: “Pieņemiet, mēs tādi esam!” Pasaule var nosodīt, bet tas jau neko nemaina.
Slaidiņš aicina sekot līdzi notikumiem, jo “neviens nezina”, kas notiks tālāk, bet Krievijas vadības rīcība liecina par gatavību turpināt karu, nevis meklēt mieru. Slaidiņa skatījums ir skaidrs – Krievijas diplomātija pārkāpj starptautiskās normas, un tas rada draudus ne tikai Ukrainai, bet arī globālajai drošībai.
