Saskaņā ar likumu, kuru trešdien Krievijas parlamenta apakšpalāta apstiprināja otrajā lasījumā, amatpersonām turpmāk būs tiesības sodīt vai slēgt tīmekļa medijus, ja tie publicēs “viltus ziņas”. Par to, vai publicētais materiāls atzīstams par “viltus ziņu”, lems prokuratūra, bet mediju uzraugam būs tiesības pieprasīt šādu publikāciju dzēšanu.
Tīmekļa vietnes, kas nepakļausies šādiem rīkojumiem, varēs slēgt.
Gadījumos, ja šādi pārkāpumi noveduši pie cilvēka nāves vai nemieriem, izdevumiem draud sodanauda līdz 1,5 miljoniem rubļu (aptuveni 20 000 eiro). Likumprojekta autori norādījuši, ka viltus ziņas var “novest pie masu nemieriem” un apdraudēt valsts drošību. Par šāda likuma nepieciešamību Krievijas politiķi sāka runāt pēc Vecgada naktī notikušā sprādziena Magņitogorskā, kurā gāja bojā vairāki desmiti cilvēku.
Kamēr varasiestādes apgalvoja, ka tā bijusi gāzes eksplozija, vairāki neatkarīgie mediji ziņoja, ka tas bijis terorakts. Divas nedēļas vēlāk par notikušo atbildību uzņēmās teroristiskais grupējums “Islāma valsts”.
Jaunā likuma pretinieki norāda, ka tā normas ir neskaidri formulētas un tās varēs ļaunprātīgi izmantot.
“Vēl vairāk cenzūras!” tviterī norādījusi žurnālistu tiesību aizsardzības organizācija “Reportieri bez robežām”.
“Varasiestādes tagad bez tiesas slēgs tīmekļa vietnes un [sociālo mediju] kontus,” brīdina opozīcijas politiķis Vladimirs Rižkovs. Vēl viens Valsts Domes trešdien apstiprinātais likumprojekts savukārt paredz sodus par “valsts simbolu zaimošanu”. Šis likumprojekts paredz mediju uzraugam tiesības slēgt tīmekļa vietnes, kurās pausta “atklāta necieņa” pret Krievijas varasiestādēm.
Sagaidāms, ka abi likumprojekti trešajā un galīgajā lasījumā tiks apstiprināti jau šonedēļ.
Lai tie stātos spēkā, tos vēl jāapstiprina parlamenta augšpalātā Federālajā padomē un jāparaksta prezidentam Vladimiram Putinam.
