Kritizē Baltijas valstis par nenopietnu aizsardzību 5
Neskatoties uz Ukrainas krīzes izraisīto satraukumu, Baltijas valstis neattiecas nopietni pret savas teritorijas aizsardzību, vēsta izdevums “Newsweek”, publicējot domnīcas “Cato Institute” pētnieka Teda Kārpentera rakstu, kurā Baltijas valstu ieguldījums savā aizsardzībā novērtēts kā nenopietns.
Rakstā norādīts, ka visas NATO valstis pēc samita 2006. gadā apsolījušas atvēlēt aizsardzībai ne mazāk kā 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet tikai dažas to patiešām izdarījušas. Tostarp arī Igaunija, bet tikai par mata tiesu. Kārpenters norāda, ka visu trīs Baltijas valstu valdības ļoti cenšas parādīt, ka nopietni attiecas pret aizsardzību, bet skaitļi to neapliecina. Viņaprāt, ņemot vērā esošo situāciju drošības jomā, pat 2% no IKP atvēlēšana aizsardzībai izraisa žēlumu. “Neviens netic, ka mazās Baltijas valstis varētu pašu spēkiem atvairīt Krievijas invāziju, bet nav par daudz gaidīt, ka tās uzkrātu pietiekamas militārās spējas, lai palēninātu virzīšanos uz priekšu un palielinātu Maskavas izmaksas asinīs un naudā,” uzskata Kārpenters, piebilstot, ka tas prasītu militāro izdevumu palielināšanu trīs līdz piecas reizes, bet Baltijas valstis, kā izskatās, negrasās to darīt. Viņaprāt, ASV vajadzētu aizdomāties par šādu sabiedroto vērtību, kas “pat nevēlas ieguldīt nopietnus pūliņus paši savā aizsardzībā”.
