– Kamēr Latvijā citviet vēl tikai runā par ļoti samilzušu sociālo problēmu – atskurbtuvju trūkumu grādīgo dzērienu mīlētājiem un visām viņu izraisītajām negācijām, Cēsis jau plāno kaut ko darīt lietas labā. 13
– Ir izsludināts atklāts iepirkumu konkurss, un gaidām pretendentu pieteikšanos ēkas rekonstrukcijai, piemērojot tās daļu atskurbšanas un patversmes pakalpojumu funkcijas nodrošināšanai.
– Presē ne reizi vien izskanējusi problēma ar vecpilsētas māju sakārtošanu un uzturēšanu, graustiem, īpašumtiesībām. Kā tiekat galā ar šīm lietām?
– Pirms diviem gadiem dome lēma par vidi degradējošu, sagruvušu vai cilvēku drošību apdraudošu būvju apzināšanas komisijas izveidošanu. Tās darbība ir bijusi pietiekami efektīva, bet jāatzīst – tas nav darbs ar ēkām, bet ar cilvēkiem. Komunicējam ar nekustamo īpašumu saimniekiem, palīdzam rast risinājumus. Kā biežākais būvju nesakopšanas iemesls tiek minēts finansiālo līdzekļu trūkums. Bet pašvaldība šādos gadījumos palīdz izstrādāt individuālu plānu īpašuma pakāpeniskai sakārtošanai. Tādi soda mēri kā nekustamā īpašuma nodokļa likmes palielināšana tiek piemēroti galējos variantos. Nereti pašvaldība sakārto īpašumu par saviem līdzekļiem, pēc tam tos pieprasot no īpašnieka.
– Šajā pavasarī bija izsludināta ļoti drosmīga un reizē skaista aptauja – būt vai nebūt aitu ganībām Ruckas muižas parkā. Faktiski – pilsētā. Kā veicies?
– Diemžēl projektu konkursa “LMT Latvijai” sabiedrības balsojumā šī ideja piekāpās citiem, arī vērtīgiem projektiem. Tomēr Ruckas muiža piedalījās mūsu pašvaldības vietējā projektu konkursā “Sabiedrība ar dvēseli”, kur ieguva finansējumu parka labiekārtošanai ar norādēm. Kaspara un Ievas Gobas pārvaldītajā Ruckas muižā darbojas radoši ļaudis, tāpēc esmu drošs – šis nebūs viņu pēdējais mēģinājums ieviest netradicionālus un interesantus risinājumus. Mēs tiem esam atvērti.
– Kādēļ, nesen būdams vizītē pilsētas uzņēmumos un pašvaldībā, finanšu ministrs Jānis Reirs atzina, ka iezīmējusies tendence – braukt uz Cēsīm “ir stilīgi”?
– Tāpēc, ka tā arī ir! Tagad, kad redzam, ka uz Cēsīm pārceļas mākslas zinātnieki, mākslinieki, urbānisti, arhitekti, režisori, varam droši teikt, ka pirms gada pieteiktais Latvijas kultūras galvaspilsētas statuss ir sevi attaisnojis un pierādījis. Cēsis ir pilsēta ar kvalitatīvu saturu – atpūtā, mākslā, vēsturē, sportā, cilvēkos, un tā patīkami pārsteigs ikvienu viesi.
