Kūp Latvijas vulkāni 0
Kad cilvēks dodas pagarākās flamenko brīvdienās uz kādu saulaināku zemi (kā laimējās jums padevīgajam feļetonistam), nesaņemdams ziņas par tēvijā notiekošo, šķiet, ka pēc atgriešanās no miera ostas rosīgajā, koncentrētajā Latvijas sabiedriskajā dzīvē viņam jājūtas kā sausumā izmestai zivij pie garām mutuļojošas straujupes.
Taču nepaiet brītiņš, kad pasaulē gājējs pamana, ka divu nedēļu neatlocītajās avīzēs par to pašu vien stāsta. Peizāžā kā iemūrēti rēgojas tie kadri, kas jau iepriekš vai katru dienu rēgojušies, un sabiedrību saviļņojušie notikumi varbūt ar spalvas meistaru tinti un paskaļāku datortaustiņu klabināšanu tiek pasniegti kā vulkāniskas izcelsmes verdošas lavas straumes, taču pēc būtības tāds rūgušpiens vien ir.
Lūk, kāds deputāts kunga dūšā ieradies Saeimā, un kaut dievojas, ka ni un ni, bijis skaidrs kā stikliņš, ir liecinieki, kas viņu pilnu kā mārku redzējuši televīzijā un zvēr pie Bībeles, ka pat no ekrāna plūdusi neizturama spirtotā smaka. Nu ko – ieņēma par daudz uz krūti, bet deputāts arī tikai cilvēks, nekas cilvēcisks viņam nav svešs, un humānākais ieraksts “Saskaņas centra” frakcijas nolikumā vēsta biļinu – s utra vipil, ves deņ svoboģen (no rīta iedzēris, visa diena brīva – kr. val).
Tālāk – pēc šablona turpinās nebeidzamās errastības, vai pensionētos prezidentus vajag aplaimot ar saulainākiem brīžiem vecumdienās, piešķirot limuzīnu, grezni dekorētu dzīvokli, vai nevajag. Piķis un zēvele, cik jau metramēru salauzts šais dedzīgajos strīdiņos, bet pēdējais vārds vēl nav pateikts, un mūsu paaudze to laikam nemaz nepiedzīvos.
Treškārt, “Dinamo” puiši met, met un nevar iemest kaučuka gabalu vārtos, tāpēc kapitulē, paceldami peciņas: kad jau nav kazai piena, tad nav.
Vispēdīgi arī politikā parastie mēsli, uztaisītās sensācijas un pārpurvojusies atmosfēra. Pa Rātsnama vārtiem izvests kārtējais augstu stāvošais darbonis, sūdzēts izsaimniekošanā un iesviests aiz restēm. Valsts iepirkumi arī veikti pagalam kļūmīgi un neizdevīgi, tipiski Latvijai – tur tāpat var būt tiesu darbi, vilkšana aiz dzelzs gardīnēm.
Kādam deputātam kabatzagļi izrakņājuši visas datorā ekspluatētās adreses un atraduši, ka viņa apmeklētie maršruti un reidi bijuši plašākā un brīnumainākā ceļojumu perimetrā nekā Lemjuelam Guliveram! Šausmas! Es gaidu, kad atklāsies vēl briesmīgākas “patiesības” – lūk, ka, piemēram, deputātam N pirmā sieva bijusi komuniste no Salvadoras!
Pie tradicionālām ziņām skaitīsim, ka šai valstī neatbalsta jaunās ģimenes, žņaudzī uzņēmējus, apceļ pensionārus. Dzimumu līdztiesībā ne tuvu neesam spēruši tos platos soļus, ko sper Eiropā, lai likvidētu gadsimtiem netaisni uzspiesto diskrimināciju un dalīšanu vīrišķā un sievišķā dzimuma īpatņos.
No saulainās tāles pārradies ceļinieks atgūst tik pazīstamo māju sajūtu, kā villainē apņemtu viņu silda vēstis, ka tuvojas gripa un ka krievi rīkos referendumu, bet, ja to neļaus, tad viņi protestēdami pārcelsies uz dzimtajām ārēm Tambovā un Muromā. Pa šo laiku vienīgi Ķīļa kungs noziedējis no laikrakstu vākiem. Laikam beidzot devis skaidrību – kā tas viss izskatīsies, kad iecerētās reformas beigsies.
