Tipisks skots – rudmatis 2
Man bija radies iespaids, ka skots ir diezgan līdzīgs Melam Gibsonam filmā “Drošsirdis”. Tātad tumši mati un zilas acis. Var jau būt, ka senos laikos daudzi skoti tiešām tādi izskatījās, bet daudzi no mūsdienu skotiem, tāpat kā to senie priekšteči, nēsā rudmataino gēnu, un tieši Skotijā dzīvo visvairāk rudmataino cilvēku pasaulē – 13 procenti iedzīvotāju ir rudmataini un vēl ap 40 procentiem nēsā šo īpašo gēnu, kas tātad var atklāties gan viņu bērnu, gan mazmazbērnu matu krāsā. Ļoti daudzi mūsdienu skoti ir ar vēja appūstām un laipnām sejām. Šur tur gan varēja manīt arī kādu neskaitāmo viskija darītavu iezīmēto skrambu.
Biju lasījusi, ka skotiem ir pašiem sava valoda, un tā tas tik tiešām ir. Valodas ir vairākas – ir gan angļu valodai līdzīgais skotu dialekts, gan gēlu valoda. Klausoties skotu runāšanā, praktiski saprast nevar neko. Lielbritānijas lepnās anglosakšu valdošās aprindas ir mēģinājušas vietējās valodas iznīcināt, un, jau sākot no 17. gadsimta, vismaz visu skotu augstmaņu bērniem bija obligāti jāmāk runāt un rakstīt angliski, pretējā gadījumā viņi zaudēja tiesības pārstāvēt dižciltīgo dzimtu. Skotu gēlu valoda tika uzskatīta par barbaru un zemāko aprindu sazināšanās līdzekli. Šobrīd pasaulē gēlu valodu par dzimto atzīst gandrīz 60 tūkstoši iedzīvotāju.
Skotu rūtis katram dzimtas klanam esot bijušas citā krāsā, un arī mūsdienās kiltus (apliekamos brunčus) var nopirkt ar seno dzimtu vārdiem. Senie rūtojumi ir arī skolasbērnu formās – katrai skolai savas rūtis. Rūtaini, protams, ir visi iespējamie suvenīri – zīmulīši, lakati, lietussargi, kastītes un mēteļi… Liela daļa no vilnas audumiem neapšaubāmi ir austi no Skotijas pakalnu aitiņu vilnas. Pārējo preču skotiskā izcelšanās ir mazliet apšaubāma, jo kādā suvenīru veikaliņā pamanīju tieši tādus pašus gumijas zābakus, kādus pirms dažiem gadiem nopirku Rīgas Centrāltirgū.
Ko var lemt Skotijas parlaments
