Karaliskā jūdze 2
Galvenā iela Vecajā pilsētā ir Karaliskā jūdze – tā savieno seno Edinburgas pili ar Holirūdas pili, kurā vasaras pavada Lielbritānijas karaliene. Karaliskās jūdzes abās pusēs ir daudz suvenīru veikaliņu, restorānu, ik pa gabaliņam muzicē ielu muzikanti. Tur viss izskatās tieši tā, kā to var iedomāties tūristu piepildītā vecpilsētā. Karaliskā jūdze ir tik ļoti slavena, ka tiek uzskatīta par vienu no populārākajām ielām pasaulē.
Senās un neatkarīgās Skotijas Edinburgas pils vecpilsētas malā ir uzcelta klints virsotnē, un to var redzēt gandrīz no jebkuras pilsētas vietas. Var tikai iedomāties, kāda noskaņa valdīja tajos laikos, kad tur mita lepnie, drošsirdīgie un nežēlīgie skotu karaļi. Vakaros pils logi ir dažādu krāsu gaismu izgaismoti un, liekas, vēl joprojām pilī tiek spriesti Skotijas likteņi.
Brūnas ēkas un privāti parki
Sākot ar 18. gadsimtu, arī pilsētas jaunākās daļas arhitektūra pamazām angliskojusies, un, jāsaka, brīžam Viktorijas laika nami un laukumi pat pārsteidz ar savu vienveidību. Ielas, kuru abos galos ir kāda ievērojama vīra skulptūra, ir neskaitāmas. Tās šķērso līdzīgus laukumus un ielu malās ir ļoti elegantas, bet atkal praktiski vienādu projektu un krāsu angliski lepnas rindu mājas ar ieejas trepītēm uz parādes durvīm. Droši vien kaut kur Edinburgas tuvumā atrastas lielas brūnu akmeņu lauztuves… Aiz šīm ēkām ir mazi dārziņi un aiz tiem – “mews”, ko mēs pārtulkojām kā kalpotāju ieliņu, kur senos laikos bijuši staļļi pirmajā stāvā un kučieru dzīvoklīši otrajā. Mazās ieliņas ir ļoti skaistas – tur daudz puķu kastu un podu, durvis nokrāsotas košās krāsās, un, ja man vajadzētu izvēlēties, kur dzīvot Lielbritānijā, man noteikti gribētos izbaudīt seno kalpotāju māju romantiku. Kādreizējās lepnās vienas ģimenes mītnes gan pārvērstas vismaz sešos dzīvokļos… Es, piemēram, biju apmetusies mūsdienu trīsistabu dzīvoklī, kurš pēc senā plānojuma bija aizņēmis pusi no kāda vīna tirgotāja ģimenes dzīvojamās istabas.
Vēl mani pārsteidza pilsētas parki. Tie ir kopti, protams, ar rožu dobēm un angļu mauriņiem. Ir jau arī vairāki, kuros var klaiņot ikviens, bet lielākoties pilsētas parki pieder tikai netālo apkārtējo māju īpašniekiem, kuri katru gadu maksā parka uzturēšanas naudu, un visiem citiem dārzi ir slēgti un nepieejami.
Starp citu, Edinburgas centrālajā daļā neatradu nevienu īsti lielu pārtikas lielveikalu. Iespējams, tas ir saistīts ar pilsētnieku raksturu un gadsimtos nostiprinātajām rūpēm vienam par otru. Un, jā, ir jau patīkami, ka pārdevēji pircējus jau pēc dažiem apmeklējumiem pazina, ieteica kādus nezināmākus produktus un novēlēja jauku dienu. Var jau būt, ka šī cilvēcīgā un senā iepirkšanās kārtība drīzumā izzudīs – gandrīz katrā veikalā iekārtoti modernie, automātiskie un aukstie kases aparāti.
