Bordāns turpina spēkoties ar Kalnmeieru, šodien jautājumu skatīs koalīcijā 5
Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (Jaunā konservatīvā partija) un viņa partijas pārstāve Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja Juta Strīķe mērķtiecīgi cenšas panākt, lai amatu zaudētu ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.
Tieslietu ministrija ģenerālprokurora darbībā konstatējusi pazīmes, kas liecinot, ka Kalnmeiers neatbilst Prokuratūras likumā minētajai nevainojamas reputācijas prasībai.
Taču šo mērķi nebūs tik vienkārši sasniegt, jo Prokuratūras likums aizsargā prokurorus no politisko amatpersonu ietekmes. Rosināt parlamentam ģenerālprokurora atcelšanu no amata var tikai Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs vai trešā daļa Saeimas deputātu.
Tieslietu ministram kopā ar Saeimas Juridiskās komisijas vadītāju ir iespēja pārliecināt deputātus to darīt, tāpēc šodien koalīcijas sadarbības padomē Bordāns informēs parlamentāriešus, kāpēc Kalnmeiers būtu atceļams.
Pat ja Bordānam izdosies pārliecināt vienu trešdaļu deputātu, nevienā likumā nav noteikts termiņš, cik ilgā laikā AT priekšsēdētājam ir jāpabeidz pārbaude par viņa darbu.
Kalnmeiera pilnvaru laiks beidzas 2020. gada jūlijā, bet Bičkovičam tā paša gada jūnijā. Likums liedz abām tieslietu sistēmas amatpersonām pretendēt vēl uz vienu termiņu. Pārbaude var ievilkties līdz pat termiņa beigām un Kalnmeiers un Bičkovičs atstāt savus posteņus bez skandāla.
Kalnmeiers vēlas piedalīties valdības sēdē
Jaunā konservatīvā partija (JKP), kura pasludinājusi “bezkompromisa tiesiskumu”, jau sarunās par valdības veidošanu sauca amatpersonas, kuru atbilstība amatam būtu izvērtējama, tostarp arī ģenerālprokuroru.
Lai pildītu vēlētājiem doto solījumu, Tieslietu ministrija ir sagatavojusi izskatīšanai valdības sēdē informatīvo ziņojumu par ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera neatbilstību ieņemamajam amatam.
Piemēram, Kalnmeiers nespējot nodrošināt efektīvu prokuratūras darbu, kvalitatīvu kontroli un uzraudzību pār padoto prokuroru darbu, nespējot to organizēt un vadīt tā, lai prokuratūra iespējami ātri varētu pārņemt savā darbā starptautiski atzīto labo praksi.
Tieslietu ministrs uzskata, ka sadarbībai ar Ģenerālprokuratūru ir izšķiroša nozīme “Moneyval” ziņojumā ietverto rekomendāciju izpildei un esot pamats uzskatīt, ka ģenerālprokurora līdzšinējā attieksme un darbība to apdraudot un līdz ar to arī finansiālo un ekonomisko stabilitāti valstī, jo varot tikt pieņemts lēmums par Latvijas iekļaušanu tā sauktajā “Moneyval” “pelēkajā sarakstā”.
Tieslietu ministrija ziņojumā ir norādījusi uz nepieciešamību veikt revīziju, lai noskaidrotu iemeslus, kas ietekmē to kriminālprocesu izmeklēšanu un iztiesāšanu, kas skar ekonomikas un finanšu jomas.
“Kvalitatīva revīzija nav iespējama bez ciešas prokuratūras iesaistes. Diemžēl līdzšinējā pieredze attiecībā uz Ģenerālprokuratūras atsaucību liecina, ka prokuratūras pilnvērtīga iesaiste revīzijā var tikt apdraudēta,” teikts ziņojumā.
Ģenerālprokurors “Latvijas Avīzei” sacīja, ka no Tieslietu ministrijas neesot saņēmis nevienu oficiālu dokumentu, kurā šīs pretenzijas būtu uzskaitītas un ar kurām varētu iepazīties, lai sniegtu atbildes.
“Faktiski man ir jāvadās no tā, ko es uzzinu no medijiem. Ja jau Ministru kabinetā tiks skatīts Tieslietu ministrijas ziņojums par manu darbību, tad es ļoti ceru, ka arī mani uzaicinās uz šo sēdi, laikus paziņojot, lai varu sagatavoties. Politiskais spēks, kuru pārstāv Bordāna kungs, pirms parlamenta vēlēšanām uzskaitīja valsts amatpersonas, kuras ir jānomaina. Vēlme mani atbrīvot ir politiski motivēta rīcība. Nesen tika paziņots, ka tikšot nomainīta Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes vadītāja un gan jau tuvākajā laikā sekos vēl kāds. Tas ir partijas uzstādījums, kas tiek īstenots,” uzskata Kalnmeiers.
Augstākā tiesa pagaidām neiesaistās
Tieslietu ministrija ir pievērsusi uzmanību arī Valsts kontroles ziņojumam par prokuratūras finanšu pārskatu.
Tas liecinot par iespējamiem nepamatotiem valsts budžeta līdzekļu tēriņiem Ģenerālprokuratūras kabinetu remontos un savdabīgām pastāvošo tiesību normu interpretācijām, pieļaujot, ka prokuroriem par vienu un to pašu darbu tiek maksātas vairākas piemaksas, un tas novedis pie tā, ka viņi saņemot lielākas algas par Augstākās tiesas tiesnešiem.
Ē. Kalnmeiers: “Revīzijas ziņojumā nav norādīts, ka būtu pārkāpts likums. Tiesa, mums bija domstarpības ar revidentiem par likuma interpretāciju. Tāpēc Valsts kontrole ar iesniegumu vērsās gan Saeimas Juridiskajā birojā, gan Valsts kancelejā, lūdzot sniegt šo institūciju viedokli par Atlīdzības likuma piemērošanu. Abas institūcijas atzina, ka prokuratūra ir ievērojusi likumu. Par to ikviens var pārliecināties, izlasot Valsts kontroles ziņojumu. Pasniegtā informācija par piemaksām ir jāvērtē daudz detalizētāk. Atsevišķām personām piemaksas ir noteiktas par dažādiem papildu pienākumiem. Prokuratūra īsteno ERAF finansētu projektu “e-lieta”, un darba grupas vadītājam, Ģenerālprokuratūras virsprokuroram, kurš šo jomu ir apguvis, vada un pēta, un virza, tiek noteikta piemaksa. Ja šāds speciālists būtu jāņem ārpakalpojumā, tas izmaksātu vēl dārgāk. Cilvēks, kurš pārzina kriminālprocesu, šo darbu vada profesionālāk nekā tad, ja būtu paņemts IT speciālists. Pārmaksāts nav neviens cents, kurš neatbilst likuma prasībām. Esam izanalizējuši Valsts kontroles ziņojumu, un tur akcents ir likts uz to, ka jāsakārto Atlīdzības likums.”
Augstākās tiesas (AT) komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece informēja, ka AT priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs neuzskata, ka šobrīd pastāvētu Prokuratūras likumā paredzētie apstākļi, lai sāktu izvērtēt ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera atbilstību amatam.
Kā atlaist ģenerālprokuroru
* Saeima ģenerālprokuroru no amata var atlaist, ja Augstākās tiesas priekšsēdētāja īpaši pilnvarots Augstākās tiesas tiesnesis, veicot pārbaudi, konstatējis kādu no Prokuratūras likumā minētajiem atlaišanas pamatiem un par to atzinumu devis Augstākās tiesas plēnums.
* Ja Augstākās tiesas priekšsēdētājs, ierosinot pārbaudi, uzskata, ka ģenerālprokurora atrašanās amatā var traucēt jautājuma objektīvu izskatīšanu, viņš atstādina ģenerālprokuroru no amata līdz galīgā lēmuma pieņemšanai, nosakot, kurš no Ģenerālprokuratūras departamentu virsprokuroriem šajā laikā pildīs ģenerālprokurora pienākumus.
