Ķuzis dod mājienu, kas varētu būt viņa amata pēcteči 2
Valsts policijas (VP) priekšnieks ģenerālis Ints Ķuzis, kurš šodien paziņoja par atkāpšanos no amata, kā potenciālos pēctečus dienesta priekšnieka amatā neizslēdz savus vietniekus – Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieku Andreju Grišinu un Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieku Juri Šulti, šodien notikušajā preses brīfingā atklāja Ķuzis.
Viņš atturējās minēt konkrētas personālijas, taču norādīja, ka VP ir daudz spēcīgu personību, kas spēs pārņemt amata grožus.
“Ir cilvēki, kas ir VP vadošos amatos, un ir gatavi uzņemties šo atbildību,” sacīja VP priekšnieks. Komentējot iesāktās reformas VP, Ķuzis uzsvēra, ka tās ir jāturpina jaunam vadītājam.
Likumā teikts, ka VP priekšnieku amatā uz pieciem gadiem ieceļ iekšlietu ministrs pēc tam, kad attiecīgo kandidatūru apstiprinājis Ministru kabinets. VP vadītāja amatā var iecelt tikai amatpersonu no vecāko vai augstāko virsnieku vidus, kurai ir akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība un kuras izdienas laiks Iekšlietu ministrijas sistēmā nav īsāks par desmit gadiem.
Preses brīfingā Ķuzis vairākkārt uzsvēra, ka aiziešana no darba nav saistīta ar ārējo spiedienu.
Viņš atzīmēja, ka astoņarpus gadi, ko viņš pavadījis amatā, ir pagājuši kā viena diena.
Jau vēstīts, ka pagājušā gada nogalē Ķuzis pieņēma lēmumu par amata atstāšanu un trešdien par to informēja iekšlietu ministru Sandi Ģirģenu (KPV LV), kurš Ķuža atlūgumu pieņēma.
“VP priekšnieka amatā esmu bijis policijai ļoti grūtā laikā, kas pilns izaicinājumu, un ar pilnu atbildību varu teikt – gan es, gan policija ar saviem sarežģītajiem uzdevumiem esam tikuši galā, un tas ir bijis manas komandas un katra policista godprātīgi paveikts darbs,” VP izplatītā paziņojumā citēts Ķuzis.
Viņš arī atzīmējis, ka pēdējos gados paveikts liels darbs pie policijas nākotnes veidošanas un Ķuzim radusies pārliecība, ka jaunā policija ir jāveido jaunajam policijas priekšniekam. “Un arī manā dzīvē ir pienācis laiks aizvērt šo, man ļoti nozīmīgo lappusi, lai varētu atvērt jaunu,” sacījis VP priekšnieks.
Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, Ķuzis VP priekšnieka amatā tika apstiprināts 2011.gada augustā. Līdz tam viņš no 2009.gada bija policijas Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieks.
2016.gada vasarā valdība pagarināja Ķuža amata termiņu uz diviem gadiem. Nedaudz vēlāk Ģenerālprokuratūra rosināja Ministru kabinetam novērst trūkumus attiecībā uz šo rīkojumu. Ģenerālprokuratūra secināja, ka likums neparedz izņēmumus, kas dotu iespēju VP priekšnieka amata termiņu pagarināt uz īsāku laiku nekā pieci gadi.
Vēlāk Iekšlietu ministrija (IeM) sagatavoja valdības rīkojuma grozījumus un Ķuzim pilnvaru termiņš tika pagarināts uz pieciem gadiem, tātad oficiāli viņam pilnvaras beigtos 2021.gada augustā.
Iekšlietu ministrs Ģirģens pērn pauda neapmierinātību ar VP darbu un tā neuzlabošanās gadījumā draudēja nomainīt dienesta vadību, liecina aģentūras LETA arhīvs.
Lai arī valsts pārvaldes struktūrās bieži vakantos priekšnieku amatus pārņem priekšnieku vietnieki, patlaban nav zināms, vai Ķuža pēctecis būs kāds no vietniekiem.
Ķuzim patlaban ir trīs vietnieki – Grišins, Galvenās administratīvās pārvaldes priekšniece Renāte Fila-Roķe un Šulte. Šulte un Ķuzis ir vienīgie aktīvajā dienestā esošie ģenerāļi. Ķuzim bija vēl viens vietnieks – Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Artis Velšs, taču viņš pagājušā gada nogalē veselības stāvokļa dēļ dienestu pārtrauca.
VP ir arī citas skaitliski lielas struktūras, kuras vada augsti stāvošas amatpersonas – Vidzemes reģiona pārvaldes priekšnieks Imants Mitrošenko, Zemgales reģiona pārvaldes priekšnieks Andris Zellis, Kurzemes reģiona pārvaldes priekšnieks Indulis Blīgzna un Latgales reģiona pārvaldes priekšnieks Juris Pastars.
