“Labāk, lai tas viss nenoder, nekā nav” – izdzīvošanas eksperta padomi, kā palikt dzīvam kara gadījumā 0
Bijušais karavīrs, kurš zināms kā izdzīvotājs ārkārtas apstākļos, Lī Praiss gadiem ilgi ir slīpējis savas izdzīvošanas prasmes un veidojis ilgstoši uzglabājamas pārtikas krājumus.
Tagad viņš ekskluzīvā intervijā izdevumā The Sun dalās padomos, kā palikt dzīvam mūsdienu kara apstākļos.
51 gadu vecais trīs bērnu tēvs pēc Covid pandēmijas atvēra izdzīvotāju veikalu “Bug Out” Velsā. Tajā nopērkams pilnīgi viss – sākot no liofilizētas konservētās pārtikas, kuras derīguma termiņš ir līdz pat 2047. gadam, beidzot ar gāzmaskām un respiratoriem.
Kopš eksperti sākuši brīdināt par Krievijas hibrīdkaru, interese par gatavošanos krīzēm ir ievērojami augusi. Līdzīgi arī pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī ilgstoši uzglabājamās pārtikas cenas strauji cēlās.
Viņš skaidro, ka jādara viss iespējamais, lai zinātu, ko darīt, ja Lielbritānija pēkšņi tiktu izolēta vai piedzīvotu uzbrukumu.
Galvenais padoms
Lī teica: “Pret karu jūs paši neko daudz nevarat izdarīt. Ja tas notiks, tas notiks. Bet tas, kam jūs varat sagatavoties, ir kara sekas. Tas nozīmē, ka preces, ko parasti pērkat veikalā, vienkārši var vairs nebūt pieejamas.”
Lī galvenais padoms ir laikus nolikt malā papildu pārtiku, segu un pudelēs pildīta ūdens krājumus.
Viņš saka: “Tā ir kā apdrošināšanas polise pret jebkādiem jūsu ierastās dzīves traucējumiem.”
Ūdens filtriem vajadzētu būt jūsu galvenajai prioritātei (Lī atzīst, ka pēdējo nedēļu laikā tie ir izpirkti gan viņa veikalā, gan pie piegādātājiem), un tikai pēc tam seko pārtika.
Trīs bērnu tēvs uzskata, ka cilvēkiem jākļūst pašpietiekamākiem, jo valdība vairumā gadījumu reaģē ļoti lēni.
“Katastrofas pirmajās dienās jums, iespējams, būs jāpaļaujas tikai uz sevi. Ja būs traucēta pārtikas iegāde veikalos, iespējams, nemaz negribēsiet iet ārā no mājas, jo tas būs pārāk bīstami,” viņš brīdināja.
“Labāk, lai tas viss ir un nenoder, nekā vajag, bet nav,” sacīja Lī. Tomēr viņš atzīst: “Ja sāksies pilna mēroga kodolkarš, lielākā daļa cilvēku neizdzīvos. Un pat ja izdzīvosiet, tas nebūs nekas patīkams.”
Lai gan Krievija un tās valsts mediji atkārtoti ir izteikuši brīdinājumus, draudējuši ar sekām un rīkojuši kaujas šaušanas mācības netālu no Lielbritānijas teritoriālajiem ūdeņiem, reāli kinētiski triecieni pret Lielbritāniju vai tās aizjūras teritorijām nav notikuši.
Lī teica: “Ja jūs vadītu armiju, ja jūs būtu Putins, vai jūs riskētu un nogalinātu simtiem tūkstošu savu cilvēku ar frontālu uzbrukumu, vai arī mēģinātu panākt maksimālu postu ar minimālu piepūli? Kiberuzbrukums, kāds uzbrukums infrastruktūrai, kabeļu pārraušana Ziemeļjūrā, kas atslēgtu mūsu piekļuvi internetam, sakariem vai gāzes piegādēm – lūk, to jūs darītu.”
Viņš piebilda: “Kiberuzbrukumi var paralizēt jūsu banku sistēmas, energosistēmas, transporta tīklus, kā tas jau vairākkārt pieredzēts iepriekš: nobrukušas bankas, nestrādājoši lielveikali, paralizēti transporta mezgli, ugunsgrēki utt.”
Lī norāda, ka viņam ir paziņas šajā jomā, kuri ikdienā cīnās pret uzbrukumiem, kas spēj acumirklī sagraut ikdienas ritmu.
Ko darīt, ja sākas iekšējie nemieri?
Viņš uzskata, ka ne mazāk bīstami ir arī valsts iekšējie nemieri. Lī turpināja: “Paskatoties uz notiekošo, šī vairs nav tā pati valsts, kas pirms 30 vai 50 gadiem. Paskatieties, ko valdība dara pēdējos gados: uzbrukumi vārda brīvībai, pārvietošanās brīvībai… valsts ir sasniegusi vārīšanās punktu. Daudz nevajadzētu – es nesaku pilsoņu karš, bet iekšējie nemieri pavisam noteikti var notikt, un pietiktu ar pavisam nelielu dzirksteli, lai tie uzliesmotu.”
Pēc viņa teiktā, ja dzīvojat pilsētā un ielās pēkšņi sākas grautiņi, jūs varat būt spiesti dienām ilgi neiet ārā.
“Ir nepieciešams pietiekami daudz pārtikas un ūdens – dažreiz pietiek vienkārši ar to, ka katrā iepirkšanās reizē nopērkat nedaudz papildu ēdiena un glabājat to pieliekamajā vai citur,” viņš turpināja. “Es cilvēkiem vienmēr saku: iedomājieties sliktāko scenāriju, kurā pazūd elektrība vai sākas nemieri – kā jūs vislabāk spētu ar to tikt galā?”
Lī atzina, ka situācijai saasinoties vēl tālāk, tas var nozīmēt nepieciešamību pamest mājokli.
“Ja sāktos grautiņi un cilvēki lauztos iekšā mājās, vai jums ir sagatavots plāns, lai paķertu dažas lietas un dotos prom?” viņš vaicāja, piebilstot, “to sauc par evakuēšanos.”
Māca izdzīvot savvaļā
Papildus izdzīvošanas aprīkojuma tirdzniecībai viņš vada arī kursus, kur māca cilvēkiem, kā nepieciešamības gadījumā izdzīvot savvaļā, taču piebilst, ka tas nav gluži tas pats, kas doties Amerikas vai Austrālijas mežonīgajā dabā.
“Pirmkārt, Apvienotajā Karalistē nav īstas, neskartas dabas – valsts vienkārši nav tik liela,” viņš sacīja un piebilda, “ja man būtu mans ekipējums, es vajadzības gadījumā varētu izturēt dažas nedēļas.”
Tomēr ilgtermiņā ideālā gadījumā vislabāk ir palikt telpās, tāpēc drošākā izvēle būtu kāda drauga māja, kas atrodas mierīgākā vietā, tālāk no jebkādiem nemieriem.
Lī piebilst, ka visu mūžu nodzīvojis Velsas laukos un ir pieradis palikt bez elektrības un sakariem dienām ilgi, kas arī veidojis viņa domāšanas veidu.
“Kad biju bērns, 1982. gadā piedzīvojām sniega vētru – pilsēta bija pilnībā nošķirta četras dienas, un neviens nevarēja iekļūt iekšā,” viņš atcerējās un uzsvēra, “astoņdesmitajos gados cilvēkiem pieliekamajos bija daudz krājumu, skapīši vienmēr bija pilni.”
Lī piebilda: “Gadu gaitā cilvēki, īpaši lielākajās pilsētās, ir pieraduši pie tā, ka visu var piegādāt uz mājām 10 līdz 15 minūtēs. Šis izdzīvotāja domāšanas veids gadu gaitā ir izzudis. Manuprāt, tā vienmēr ir bijusi vienkārši veselā saprāta lieta, taču mūsdienās veselais saprāts vairs nav tik pašsaprotams.”
