Labāk stādīt mežu nekā pūdēt sienu, tomēr jādomā par sugām 3
Šomēnes Rēzeknes Augstskolā notika biedrības “Zaļās mājas” un Latvijas meža īpašnieku biedrības organizēta ekspertu diskusija “Mežs – ceļa sākums labklājīgai ekonomikai”.
Atklājot konferenci, Kristaps Ceplis, biedrības “Zaļās mājas” valdes loceklis, atzīmēja, ka koksnei ir nākotne, jo cilvēku skaits pasaulē strauji aug un trim miljardiem planētas iedzīvotāju jau tuvākā nākotnē vajadzēs jaunas mājas. Arnis Muižnieks, Latvijas meža īpašnieku biedrības (LMĪB) valdes priekšsēdētājs, savukārt uzsvēra, ka mežsaimniecība ir uzņēmējdarbība un meža īpašnieku biedrības uzdevums ir darīt visu, lai vide mežsaimniecībai būtu pēc iespējas labvēlīgāka.
Konkurence uz zemi pieaug
“Produktīva zeme pasaulē kopā veido tikai 22% no mūsu planētas virsmas. Ir daudzas valstis, kas nomā vai iepērk zemes ārpus savas teritorijas. Konkurence par zemes resursiem aizvien pieaug, un par to, ka izaudzēto būs kur likt, nevienam nav šaubu,” secināja A. Muižnieks.
Taču meža īpašniekam jādomā par produkcijas sortimentu. A. Muižnieks: “Ja koksni pārdod kā malku, varat saņemt 24 Eur/m3, ja kā papīrmalku, tad Bolderājā to var pārdot jau par 29 Eur/m3, būtībā šo pašu nogriezni var pārdot arī kā taras kluci un saņemt jau 42 Eur/m3. Meža īpašnieku kooperatīvi var palīdzēt meža īpašniekam saprast, kā realizēt savu produkciju par visaugstāko cenu un kā izdevīgi pārdot arī nelielu koksnes daudzumu.”
Muižnieks uzsvēra, ka mēs varam efektīvāk apsaimniekot arī tās teritorijas, kurās noteikti dažādi ierobežojumi – pirmkārt upju krastu aizsargjoslās, kur satrunējuši baltalkšņi gāžas upē un piesārņo to. Viņš arī atgādināja, ka no 15. oktobra līdz 16. novembrim meža īpašnieki var pieteikties valsts un Eiropas atbalstam meža ieaudzēšanai platībās, kas nav piemērotas lauksaimniecībai, meža platību atjaunošanai pēc dabas katastrofām un jaunaudžu kopšanai.
