Vides nevalstiskās organizācijas (NVO) sagatavojušas priekšlikumu izmaiņām Aizsargjoslu likumā, kas iesniegts Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai.

Lasītākie

7 pārtikas produkti un dzērieni, kas veicina grumbu veidošanos un paātrina novecošanos 25

4 ikdienišķas un efektīvas lietas: tās palīdz tikt vaļā no liekā svara, ja tev nepatīk sportot 3

Seni un spēcīgi ticējumi: šīs lietas nekad nedrīkst ne aizņemties, ne aizdot

Lasīt citas ziņas

Priekšlikums ir papildināt Aizsargjoslu likuma 37. pantu ar vēl vienu punktu, nosakot, ka apdzīvotās vietās vietējā pašvaldība nodrošina tauvas joslas brīvu un drošu lietošanu, kā arī vides aizsardzībai organizē tauvas joslas sanitāro apkopi.

“Tauvas joslas kā publiska aizsargjosla nav pietiekami pasargātas no dažādiem šķēršļiem, suņiem, apsargiem un krastā izskalotiem atkritumiem. Priekšlikums sniedz jaunus instrumentus, lai nodrošinātu publisku upju un ezeru pieejamību un drošu lietošanu,” pamato biedrības “Par brīvu Lielā Baltezera krastu” vadītājs Artūrs Priede.

Caurs jumts, brūkoši griesti, ūdens apgāde avārijas stāvoklī: Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs atrodas kritiskā stāvoklī.

Laba diena, lai pārskatītu savus ikdienas paradumus. Horoskopi 29. aprīlim

Krievijas karaspēka kritušo un ievainoto skaits Ukrainā sasniedzis aptuveni 450 000

Pašvaldībām, kas jau līdz šim sekmīgi nodrošināja tauvas joslas pieejamību, priekšlikums jaunus izdevumus neradīs, savukārt tām pašvaldībām, kas nesekmīgi cīnījušās par tauvas joslas pieejamību, priekšlikums dos jaunus instrumentus, lai veiktu publiskus iepirkumus un sakārtotu un uzturētu tauvas joslu. Tām pašvaldībām, kas līdz šim ignorēja tauvas joslas, būs pienākums tās sakārtot, vai arī iedzīvotāji varēs vērsties tiesā pret pašvaldību. Sanitāro apkopi pašvaldības pēc nepieciešamības varēs deleģēt privātīpašniekiem, veikt pašas vai nodot trešajām personām, kuras var būt tieši saistītas ar piesārņojumu, stāstīja Priede.