Militārās mācības “Zapad 2017”: Kāds noskaņojums pierobežas pašvaldībās? 9
Krievijas un Baltkrievijas militāro mācību “Zapad 2017” aktīvā fāze norisināsies no 14. līdz 20. septembrim. Satraukums par tām pausts Baltijas valstu, Ukrainas un NATO līmenī. Bet kāds noskaņojums valda pierobežas pašvaldībās?
Arturs Dukulis, Alūksnes novada domes priekšsēdētājs: “Šajās dienās netiekam vaļā no sajūtas, ka mūs atceras tikai tāpēc, ka Baltkrievijā notiks Krievijas un Baltkrievijas manevri. Augšā gudri runā, bet, kad jārūpējas par pierobežas dzīves vidi, tad ar darbiem aizkrāsnē. Valsts aizsardzības stratēģijā būtu jāparedz ne tikai Aizsardzības ministrijas pasākumi, bet arī tādi pasākumi, kas nodrošina cilvēkiem drošu dzīvi. Var jau sabīdīt visu Rīgā un lielajos centros, bet no drošības viedokļa ir svarīgi, kā cilvēks jūtas savā dzīvesvietā. Patiesībā tas ir pamata drošības jautājums. Pierobežā īpaši svarīgi gan izglītības, gan medicīnas pakalpojumi. Ja cilvēki nejutīsies droši, viņi agrāk vai vēlāk meklēs citu dzīvesvietu. Nav pareizi, ka visu atstāj uz pašvaldības pleciem. Jā, mums jābūt modriem, mēs nedrīkstam aizmirst, ka jau pagājušajā gadā aizsardzības ministrs Bergmanis Saeimā norādīja, ka Krievijas Ostrovas aviācijas bāzē, kas atrodas tikai pāris desmitus kilometru attālumā no Latvijas robežas, piegādā jaunākās paaudzes helikopterus.”
Gunārs Upenieks, Krāslavas novada domes priekšsēdētājs: “Tikai tiem, kas dzīvo pie pašas robežas, vienīgi Krievijas un Baltkrievijas informatīvajā telpā, un tic visam, ko tur stāsta, vispār nav nekādu bažu un satraukuma. Protams, zinām, ka saistībā ar “Zapad” satraukums pausts dažādos līmeņos. Mums šai sakarā būs kārtējā tikšanās ar Drošības policiju, iedzīvotājiem jābūt vērīgiem, jo pastāv provokāciju risks. Slikti, ka joprojām nav atrisināta bēdīgā problēma, ka novadā ir vietas, kur nedzird Latvijas Radio un neredz Latvijas Televīziju. Kāda skolotāja man lūdza prasīt premjeram Kučinskim, lai parūpējas, ka vismaz Latvijas Radio 2 būtu dzirdams.”
