8
Kāpēc pavasarī mēs netikām brīdināti, ka sagaidāma tik ekstrēmi karsta vasara?
Neviens meteoroloģijas dienests, neviens sinoptiķis vai datu vērotājs nepateiks pavasarī, ka jūlijs, augusts būs šāds. Viena lieta ir prognozes sešām stundām, pavisam kas cits – piecām dienām, mēnesim un gadam. Divpadsmit mēnešu prognoze noder, piemēram, plānojot enerģijas iepirkumu, jo ir svarīgi zināt, vai vidējā gaisa temperatūra noteiktā laika periodā būs virs normas vai zem. Bet mēneša prognoze, piemēram, noder, plānojot lielākus būvdarbus, proti, vai pēdējā nedēļa būs mitra vai ne. Pēc piecu dienu prognozes mēs varam plānot atvaļinājumu, bet sešu stundu prognoze ir svarīga termoelektrostacijām, lai zinātu, kāds siltums jāpadod caurulēs, lai cilvēki netālajā mikrorajonā justos komfortabli.
Nav tā, ka ir laba vai slikta prognoze, jautājums, kam tā tiek izmantota. Tāpēc izvairāmies publicēt mēneša prognozi, jo cilvēki to pieņem tāpat kā prognozi nākamajai dienai. Prognoze ir mainīgs lielums, un pārskatāmā nākotnē joprojām nebūs tā, ka mēs janvārī, februārī varēsim pateikt, kāds būs jūlijs, augusts.
Agrāk vienīgais nokrišņu kritērijs bija stiprs lietus 15 mm 12 stundu laikā. Tas bija universāls kritērijs gan rudens periodā, kad līst un līst, gan vasarā, kad nogāž pērkona negaiss ar 30 – 40 mm stundā divās. Tāpēc plānojam noteikt atsevišķus kritērijus ziemas, rudens nokrišņiem un arī vasarai, fokusējoties uz lokālajam lietusgāzēm.
Līdz šīm bija tikai dzeltenais un oranžais līmenis visiem nokrišņiem, tagad esam izvirzījuši mērķi noteikt arī sarkano brīdinājuma līmeni. Tas ir reti, bet, ja ir sarkanais, tad tiešām gaidāms kas ļoti ekstrēms.
Kurš gan zina, ko nozīmē 15 mm nokrišņu daudzums vai vējš 20 metri sekundē? Tāpēc apsveram arī iespēju lietot uz ietekmi vērstus brīdinājumus, proti, “vējš lauzīs kokus” vai “applūdīs zemākas vietas”.
Brīdinājumu sistēma ir jāmaina, jo mainās klimats. Lai neatkārtojas pagājušā gada situācija, kad brīdinājām par stiprām lietusgāzēm Latgalē, kas var izraisīt plūdus, bet mums nenoticēja.
Ko nozīmē Latvijas iesaistīšanās ziemeļu un Baltijas valstu apvienotā laika apstākļu modelēšanas centra izveidē?
Izmantojot jaunākās tehnoloģijas, būs iespējams veikt operatīvākas un precīzākas īsa termiņa laika apstākļu prognozes Tas būs bezprecedenta gadījums pasaulē, ka tik daudzas valstis, kopskaitā desmit, darbinās vienu kopīgo modeli īstermiņa prognozēm.
Latvija ir vienīgā valsts Eiropā, kurai nav skaitliskā modeļa īstermiņa laika prognozēm, proti, prognozēm līdz 54 stundām. Visām Eiropas valstīm, arī Lietuvai un Igaunijai ir savi īstermiņa prognožu modeļi. Mēs savu veidojam sadarbībā ar Somijas meteodienestu. Katra valsts, darbinot šo modeli, primāri domā par savām vajadzībām, tas ir loģiski, jo tā ir viņu nodokļu maksātāju nauda. Iesaistoties apvienotā laika apstākļu modelēšanas centra izveidē, arī Latvijai pirmo reizi vēsturē būs iespēja izveidot savu modeli. Ar šo projektu mums ir unikāla iespēja asimilēt skaitliskajā modelī Latvijas augsnes datus, ģeogrāfiskos raksturlielumus – ezerus, purvus, kalnus, lai tas maksimāli atbilstu Latvijas reālajai situācijai. Tas ir viens no lielākajiem pagrieziena punktiem meteoroloģijas nozares vēsturē Latvijā.
Kāds laiks mūs sagaida turpmāk?
Pašlaik izskatās, ka līdz septembra beigām gaisa temperatūra būs virs normas, kamēr no-krišņu daudzums mazāks, nekā ierasts. Kopumā saglabājas līdzšinējā tendence, būs dienas ar +25 oC temperatūru, bet naktis tomēr garākas un aukstākas. Lieli karstuma viļņi vairs nav gaidāmi, bet septembris būs siltāks, nekā ierasts, un arī sausāks.
Latvijā būs gan vēl aukstas ziemas, gan arī aukstas vasaras. Taču jārēķinās arī ar tendenci, ka arvien biežāk būs gan tropiskās naktis, gan arī palielināsies vasaras dienu skaits, kad gaisa temperatūra ir virs +25 oC.
Vai tas nozīmē, ka pavasaris sāksies agrāk un ziema vēlāk?
Nē, pavasaris sāksies kā parasti, mainīsies tikai mūsu izpratne, kas ir pavasaris.
