Laimes liešana – tradīcijas pasaulē ir dažādas, bet pirmsākumi meklējami Grieķijā 1
Aiva Kalve, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Pirmsākumos laimes lēja no vaska, pēc tam jau izmantoja sveču taukus un tikai pēc tam alvas gabaliņu. Tomēr latvieši nav šā zīlēšanas veida aizsācēji, jo laimes liešana kā nākotnes zīlēšanas veids bija pazīstama jau Senajā Grieķijā. Parasti izkausētu svinu, alvu vai lētākus to sakausējumus lēja ūdenī un, pētot, kādu formu izveidojis sastingušais metāls, mēģināja paredzēt gaidāmos notikumus.
No Grieķijas laimes liešanas tradīcija aizceļoja pa visu Eiropu līdz pat Ziemeļvalstīm, kur tā ir viena no populārākajām Jaungada tradīcijām arī mūsdienās.
Interesanti, ka laimes lējēji ne tikai tulko izlietās metāla formas, bet arī groza iegūto laimīti sveces gaismā tā, lai uz sienas veidotos dažādas ēnas, kuru veidolu arī mēģina uzminēt.
Somijā līdzīgi kā Latvijā pakava formas laimītes bieži pārdod pirmssvētku tirdziņos. Izlieto laimīšu formas bieži tulko ne tikai burtiski, bet arī simboliski – burbuļainu virsmu saista ar naudu, bet trauslu, ieplīsušu formu – ar neveiksmi. Kuģi pareģo ceļojumus, atslēgas – virzīšanos augšup pa karjeras kāpnēm, bet groziņš – pārticību. Savukārt, ja izlietā laimīte izskatās pēc zirga, zīlētājs jaunajā gadā tikšot pie jauna auto!
